Vēstures sleja

Lai nu šīs zivis visu savu dzīves laiku dzīvo sālīgā ūdenī, viņa pate nekad netop sālīga, tādēļ ka tā dzīva. Lūgšanās cilvēks dzīvo no grēka aptraipītā pasaules jūrā, bet paliek tīrs no viņa sālīguma, jo caur lūgšanu tas dzīvo dzīvības avota ūdenī.

Nepieciešama stingra uzmanība uz acīm, ausīm – jā un uz visām ārējām jūtām, citādi tie katrā ziņa būs pavedēji uz grēku. Tuvojas briesmas – tūliņ vērs savas domas uz citu pusi. Pietiek tik lai dotu tām drusku brīvības un neizbēgami iekritīsi, kur neder. Redzi, kur rodas atbildība! Griba pārvalda domāšanu, un tādēļ no manis atkarājas, domāt to, vai citu un tādā kārtā iespaidot savas jūtas. Tā tad es esmu atbildīgs par tām.

Pieaugošs kristīgais pierod arvienu mazāk griezt vērību uz cilvēku domām, vai tas nu būtu viņam par labu vai  otrādi. Viņš saprot, ka tām vērtības maz, - varbūt tik daudz, cik tas attiecas uz viņa paša darbību.

Jaunatgrieztam bieži ir grūti piedot otram. Ja kāds tam darījis pāri, tad tam ir grūti par tādu Dievu lūgt. Bet ja tādām jūtām atļauj izplatīties, sirdī ierodas dusmas un viegli pats var atkrist. Viņš nebija domājis dusmoties, bet ja no skaidras sirds nepiedod tam, kas pēc viņa domām vainīgs, tad dusmu jūtas sagrābj un aptumšo viņa dvēseli tā, ka izspiedīs visu gaišo, dievišķo. 

Vēstures slejā atradīsiet rakstus no vēsturiskiem, pirmskara Latvijas Metodistu avīžu rakstiem. Senākie ir rakstīti vecajā latviešu drukā un tādēļ šie tulkojumi var skanēt nedaudz savādi jūsu ausīm, bet ticam, ka saglabājot šo autentiskumu, mēs piedāvājam jums iespēju lasīt tā laika dedzīgo un garīgi spēcīgo uzrunas veidu. Ja vēlaties uzzināt ko vairāk par šī raksta autoru doktoru un profesoru Čārlzu G.Finneju - to atradīsiet mūsu avīzes pirmajā izdevumā, jeb mājas lapā www.bakuguns.lv