Bībele diemžēl vai par laimi nav skaistu pasaku krājums, tajā ir viss kā dzīvē – kāpumi un kritumi, cēlums un nodevība, nežēlība un neizskaidrojama žēlastība. Bez tam, kā gan mēs varam kaut ko pārmest Dāvidam un citiem, ja viņiem nebija tāda pieredze kā mūsdienu cilvēkiem?
Katram vīrietim sev vajadzētu uzdot šo jautājumu: “Vai es esmu tāds vīrietis, kas ir tīkams Dievam un dara Dieva prātu?”
Ja iet runa par vīrišķību Bībelē, tad man personīgi pirmais, kas nāk prātā, ir 1.Samuela 17. Tā ir nodaļa par to, kā Dāvids uzveic Goliātu. Domāju, ka ikviens, arī neticīgs cilvēks ir dzirdējis šo stāstu, daudzreiz ir vilktas paralēles ar citiem vēsturiskiem notikumiem, kad kāds, šķietami fiziski vājāks, uzveic bravūrīgu lamzaku. Tomēr šis izcilais stāsts nav ne Bībeles sākums, ne arī noslēgums, tas ir viens ķēdes posms vai mezgls garā virvē, kas sasaista Dieva darbus daudzu gadsimtu un gadu tūkstošu garumā.
Lai saprastu Dieva plānu , ir jāizpēta šī notikuma priekšvēsture, fons un sekas. Izraēla tauta šajā vēstures periodā cīnās par savu zemi. Tā ir tikko sev iecēlusi valdnieku Saulu, un tai ir neapstrīdama garīgā autoritāte , Dieva vīrs Samuels. Sauls ir harizmātisks līderis, āreji izskatīgs un fiziski spēcīgs, mūsdienās viņš būtu Instagram zvaigzne ar miljoniem sekotāju. Viņš sekmīgi cīnās ar ienaidniekiem , ir pat saņēmis Svētā gara svaidījumu (1.Sam.1:10). Bet tad, savas nepaklausības dēļ, viņš tiek Dieva atmests (1.Sam.15:23). Jo, Redzi, paklausība labāka par upuriem (1.Sam.15:22). Varētu jautāt: Vai tad Sauls vienīgais nepaklausīja Dievam? Vai tad Dieva mīļotais Dāvids arī nepārkāpa Dieva likumus? Bet Dāvids taču netika atmests? Sauls nepaklausīja aiz bailēm no tautas, viņš baidījās atturēt tautu no laupījuma sagrābšanas, viņam nebija pārliecības par Dieva vārda patiesību. Domāju, ka iekšēji Sauls vienmēr jutās nedroši par savu statusu un stāvokli tautas priekšā. Nav brīnums, ka viņš sāka ienīst Dāvidu pēc tam, kad tas bija uzveicis Goliātu un sievas dziedāja: ”Sauls kāvis tūkstošus, Dāvids-desmitiem tūkstošus!” (1.Sam.18:7).
Interesants ir stāsts, kā Dievs svaidīja Dāvidu par ķēniņu. Pravietim Samuēlam viens pēc otra tika vesti priekšā Dāvida vecākie brāļi- spēcīgi un izskatīgi jauni vīrieši, un par katru Samuēls nodomāja: šis noteikti ir īstais! Tomēr Dievs katru no viņiem noraidīja, sacīdams : “Es neskatos tā kā cilvēki. Cilvēks raugās ar acīm, Dievs redz sirdi” (1.Sam.16:7). Dāvids Samuēla priekšā parādījās kā sārtvaidzis skaistām acīm un glītu augumu (Sam.16:12). Nav tas vīrišķīgākais raksturojums, vai ne? Tomēr tālāk Bībelē atklājas tās Dāvida īpašības, kuras varam saukt par vīrišķīgām. Dāvids ir veikls un drosmīgs cīnītājs- uzveicot Goliātu (1.Sam.17). Dāvids parāda rakstura noturību, pacietību un uzticību Dievam, jo, lai arī svaidīts par ķēniņu, bet vajāts vairāku gadu garumā, neatmet drosmi. Viņa godprātību un uzticību Dieva vārdam raksturo gadījums, kad viņam bija izdevība nogalināt Saulu alā un iznākt no alas Saula vīru priekšā kā uzvarētājam un jaunajam ķēniņam (1.Sam.24). Dāvids teica: “Es nepacelšu roku pret savu kungu, jo viņš ir Kunga svaidītais!” (1.Sam.24-11). Vienmēr ir dilemma, vai vardarbīgi un netaisnīgi atjaunot taisnību vai paciesties, cerot, ka Dievs sagādās taisnīgākus apstākļus… Dāvids gaidīja, cerēja uz Kungu un uzvarēja. Dāvids sēroja par Saula nāvi, arī par sava dēla Absaloma nāvi. Absaloms bija sacēlies pret Dāvidu, nodarījis daudz ļaunuma, viņa dumpis bija maksājis daudz upuru. Dāvida karavadonis Joābs viņam pārmeta: “Tu mīli tos, kas nīst tevi un nīsti tos, kas mīl tevi” (2.Sam.19:7). Dāvids bija pieļāvis kļūdas un grēkojis, tāpēc viņam bija ciešanas un pārbaudījumi. Bībele diemžēl vai par laimi nav skaistu pasaku krājums, tajā ir viss kā dzīvē- kāpumi un kritumi, cēlums un nodevība, nežēlība un neizskaidrojama žēlastība. Bez tam, kā gan mēs varam kaut ko pārmest Dāvidam un citiem, ja viņiem nebija tāda pieredze kā mūsdienu cilvēkiem? Dāvida laikā taču teorētiski bija 8 Bībeles grāmatas, nevis 66, kā mūsdienas, plus vēl liecības, skaidrojumi un vēsturiskā pieredze.
Ja salīdzina Dāvidu ar Saulu, tad Sauls noteikti bija vīrišķīgāks pasaules acīs, savukārt Dāvids – Dieva skatījumā. Katram vīrietim sev vajadzētu uzdot šo jautājumu: “Vai es esmu tāds vīrietis, kas ir tīkams Dievam un dara Dieva prātu?”
