Address
304 North Cardinal St.
Dorchester Center, MA 02124

Work Hours
Monday to Friday: 7AM - 7PM
Weekend: 10AM - 5PM

open field covered with snow

Pārdomas par Salamans Mācītājs 7.nodaļu

Es labi atceros pirmo reizi, kad lasīju Salamanu Mācītāju – tā bija Bībeles NIV versija, angļu valodā. Pirmās frāzes Meaningless! Meaningless! … Utterly meaningless! Everything is meaningless! (NIV, Ecc 1:2) mani burtiski šokēja, jo tās bija tik ļoti atšķirīgas no citiem Bībeles tekstiem. Ebreju valodā šī frāze meaningless jeb bezjēdzīgs skan HAVEL (tvaiks, dūmi). Tātad dzīve, darbs, zināšanas, manta, pat attiecības ar tuvākajiem ir tvaiks, kas izgaist!? Izklausās briesmīgi, bet jālasa vien tālāk un jāmēģina saprast, ko autors un Dievs mums vēlas pateikt…. Jāsaka, esmu pārlasījis Mācītāju daudzas reizes, šis teksts ir ļoti tuvs manai uztverei, tas atbrīvo no “putniem galvā”, iedrošina, liek pārdomāt savu būtību un dzīves jēgu- tādā nozīmē, ko Dievs man ir ieplānojis un kā Viņš iepriekš ir runājis un turpina runāt manā dzīvē. Mācītājs nav tiešā runa un uztvere- ir nianses, prasa pārdomāt un arī precīzu tulkojumu. Nesen, lasot Bībeli, Dievs uzrunāja mani,  atklājot saistību ar Mācītāja 1:2 un 2.Ps:1-3- Kāpēc trokšņo tautas un ļaudis tukšu melš? (izklausās mūsdienīgi). Zemes ķēniņi ceļas un valdnieki apvienojas pret To Kungu un Viņa svaidīto…Bet, kas debesīs valda, smejas, un tas Kungs tos tur par nieku. Brīnišķīgi apzināties, ka mūsu Dievam pasaules troksnis un šīs zemes valdnieku nodomi ir tvaiks. Vai Viņam attiecības ar saviem bērniem, dvēseļu glābšana un dzīvju izmainīšana arī ir tvaiks? Vismaz pēc sevis varu spriest, ka noteikti NĒ. Dievs vēlas uzrunāt, sargāt un vadīt tos, kas meklē Viņu- gan tos, kas jau atraduši, gan tos, kas vēl ceļā pie Viņa. Ja Tavas dzīves jēga ir karjera, manta, komforts,  arī zināšanas, nevis tiekšanās pēc Dieva, tad jā, patiesi Tava dzīve būs kā tvaiks. Citiem vārdiem sakot, dzīve ar Dievu=jēgpilna dzīve, dzīve bez Dieva=dzīve bez jēgas=tvaiks.

Mācītāja 7:12 ir teikts, ka gudrība sniedz patvērumu un arī nauda sniedz patvērumu. Jā, patiesi, cik labi ir mūsdienās būt finansiālā drošībā- ja ir darbs ar lielu, stabilu algu, pastāvīgi ienākumi no kāda īpašuma vai solīdi uzkrājumi, kas ļauj nomaksāt apkures rēķinus, līzingus, bērnu izglītību utt. Tas tiešām sirdij dod drošības sajūtu, mēs pašpārliecināti skatāmies nākotnē, mierīgi un ar humoru uztveram dzīves nepatīkamos sīkumus. Savukārt gudrība, un šeit ir domāta gudrība Dievā, t.i. Dieva vārda (bauslības) zināšana un sekošana tam arī ir patvērums, bet tās pārākums pār naudu ir tas, ka tā dod dzīvību (Māc7:12). Naudas un gudrības patvērums katram cilvēkam beidzas līdz ar kapu, bet gudrais Dievā iemantos mūžīgo dzīvību. Vai nav brīnišķīgi, ka gudrība Dievā mums sniedz patvērumu dzīves laikā, un nodrošina mūžīgo dzīvību kopā ar Dievu? Patiesi, ikvienam būtu jātiecas pēc tās!

Laba slava ir vērtīgāka nekā dārga svaidāmā eļļa, un miršanas diena ir labāka nekā piedzimšanas (Māc7:1). Pirmajai teikuma daļai varam daudz nedomājot piekrist, otrā daļa skan briesmīgi, un nav saprotams, kāpēc šie divi tik dažādie apgalvojumi ir apvienoti vienā teikumā? Tālāk seko vēl briesmīgāks apgalvojums, ka labāk ir ieiet sēru namā, nekā dzīru namā (Māc7:2) un labāk ir skumt, nekā smieties, jo…tad sirdij ir labi (Māc7 : 3). Pārdomājot šīs frāzes, nākas piekrist Mācītājam, jo, tā kā mūsu īstās mājas ir debesīs, tad miršanas diena pēc visām šīs pasaules ciešanām un netaisnībām patiesi ir labāka par dzimšanas dienu. Ir jābaidās nevis no nāves, bet no apgrēcināšanās, no sirds pieaugšanas pie šīs pasaules. Jā, dzīve ir skaista, mēs mīlam to un sirds dziļumos baidāmies no nāves, jo nāve IR briesmīga, arī Jēzus raudāja par Lācara nāvi, lai arī zināja, ka augšāmcels viņu Dieva spēkā. Tomēr visiem šīs pasaules dzīve agri vai vēlu beigsies, un vai ir vērts pie tās tverties? Vai labāk nav meklēt patvērumu pie Dieva, cerot un ticot uz glābšanu, augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvību kopā ar mīlošo Tēvu, Radītāju un Aizstāvi? Ir arī jāpiekrīt, ka lai arī jautrība un smiekli ir labi, un tie IR vajadzīgi, skumjas un sēras mums liek pārdomāt mūsu gājumu, mēs kļūstam klusi un pazemīgi Dieva priekšā, iejūtīgāki pret saviem tuvākajiem, sākam saprast citu bēdas un ciešanas. Vēl jo vairāk, ka mēs, latvieši, bērēs satiekamies ar saviem radiniekiem- jubilejās bieži vien neaicinam, bet uz bērēm noteikti.

Gudrība mums arī palīdz pieņemt Dieva gribu un lēmumus, jo kurš gan var darīt taisnu to, ko Viņš (Dievs) darījis līku? (Māc7:13). Šīs pasaules lielākā netaisnība ir tā, ka taisnais aiziet bojā savas taisnības dēļ, savukārt bezdievīgais savā ļaunumā piedzīvo garu mūžu (pēc Māc7:15). Jā, šajā pasaulē IR netaisnība, tā sāp pat vairāk par citiem nekā par sev adresēto netaisnību, jo mēs sev piedzīvotos pāridarījumus Dieva spēkā piedodam un atlaižam. Mēs alkstam pēc Dieva soda pāridarītājam, ne sevis, bet taisnības dēļ. Kādā citā Mācītāja nodaļā ir teikts, ka nekas tā nesabojā pasauli kā nesodīts noziegums. Jā, cilvēki gaida Dieva sodu un atmaksu, jau šajā pasaulē. Staļina laikā represijas notika jau sākot no 20.gadiem, un, kad 1937.gadā Staļins arestēja un sodīja ar nāvi tos čekistus, kuri bija represējuši citus cilvēkus iepriekšējos gados, daudzi teica: DIEVS IR! Jo, par spīti tam, ka sistēma nemainījās un pat nostiprinājās, un pats galvenais bende palika savā vietā, cilvēki pieredzēja zināmu taisnīgumu- sodu un atmaksu. Šai pasaulei taisnīgāks škiet SODS par noziegumu, bet Jēzus māca, ka Dievs vairāk vēlas, lai grēcinieks atgriežas un izglābjas, nekā tiek pazudināts ar Dieva sodu. Taisnais un grēcinieks lai dzīvo kopā līdz pļaujamajam laikam (Mt13:24-30). Tāpēc neesi pārlieku taisns un neturi pats sevi par pārlieku gudru (Māc7:16), savādāk Tava sirds nebūs mierā ar Dieva pacietību un lēnprātību, Tevī krāsies rūgtums un netaisnības sajūta, Tu kaitēsi pats sev. Tev pietiek ar Dieva žēlastību Tavā dzīvē, priecājies par to un pateicies Dievam par katru Viņa žēlastības dienu, ko Viņš Tev atvēlējis. Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari(Māc9:10), ēd savu maizi ar prieku un dzer savu vīnu ar priecīgu sirdi (Māc9:7), nēsā allaž baltas drēbes, un lai tavai galvai netrūkst svaidāmās eļļas (Māc9:8), baudi šo dzīvi ar savu mīļoto sievu (Māc9:9), jo Dievs jau no sākta gala tādu tavu rīcību ir atzinis par labu (Māc9:7).

Tiešām, virs zemes nav neviena tik taisnīga cilvēka, kurš darītu tikai labu un nekad negrēkotu (Māc7:20), tāpēc atceramies, ka visi esam grēcinieki, kuri nevar palīdzēt paši sev, mūs ir taisnojusi un glābusi tikai un vienīgi Dieva labā griba un mūžīgā žēlastība. Neklausies visās runās, kas par Tevi tiek runātas (pēc Māc7:21), jo pats esi kādu aprunājis un apsmējis (pēc Māc7:22). Tāpēc lai labāk ieklausāmies Dieva balsī un norādījumos, arī pārmācībā, jo labāk ir klausīties gudrā kritiku, nekā muļķa uzslavu (pēc Māc7:5). Mācītāja secinājums ir tāds, ka Dievs cilvēku (cilvēci) ir radījis taisnu, t.i. pēc Sava tēla un līdzības (1.Moz1:27), taču cilvēki ieslīguši neattaisnojamā gudrošanā (shēmošanā) (Māc7:29) jeb pazaudējuši Dieva skaidrību, mērķi, plānu savās dzīvēs. Tāpēc vienmēr atcerēsimies, ka Dievs šo pasauli un cilvēku radījis labu, Viņš visas sevis radītās lietas ir atzinis par labu esam (1.Moz1), tāpēc mums IR cerība atgriezties Dieva pilnībā.

Lai svētīgas Jums pārdomas!

Atis Baumanis