Vai zināji, ka Dievs sūtot Savu Dēlu Jēzu Kristu – mums uzdāvināja kaut ko tik brīnišķīgu, kas slēpjas Viņa nespēkā?! Liekas pilnīgs absurds, ne? Dievs taču var visu. Bet izlasot šo rakstu “Dievišķas neiespējamības”, kuru atrodam 1936.gada Kristīgā Aizstāvī Nr.3, mēs tiekam gan iedrošināti, gan apdāvināti ar dziļām atklāsmēm par Dieva neizmērojamo mīlestību uz mums. Lai Jēzus Kristus dzimšanas svētki un Jaunais 2024. Dieva žēlastības gads ved mūs visus dziļākā izpratnē un ļauj piedzīvot arvien spēcīgāk to – kas Dievam NAV IESPĒJAMS mūsu dzīvē!
Dievišķas neiespējamības.
Vai tad kāda lieta tam Kungam neiespējam?
1.Mozus gr. 18:14
Dievišķas neiespējamības, vai tad tas var būt? Cilvēciskas neiespējamības, jā, tās ir. Un kā bieži mēs stāvam te un mums jāizjūt mūsu nespēja un bezpalīdzība un līdz ar Luteru jāsaka: Mūsu spēciņš ļoti vājš!
Tur mīļots bērns guļ uz slimības gultu. Tā vaigus krāso drudža sārtums. Pulss sit ātri. Ārsts stāv plecus raustot. Kā labprāt viņš gribētu palīdzēt! Kā labprāt tu gribētu palīdzēt! Ko tu dotu par to, ja tu savam bērnam varētu sniegt atvieglošanu, ja tu viņam varētu atņemt ciešanas, sāpes, mokas! Jūs to nevarat, tas nestāv jūsu spēkā. Cilvēcīgas neiespējamības!
Jeb tur ir kāds veikala cilvēks. Neskatoties uz viņa čaklumu un izveicību, viņa pūlēm un darbu, ar viņa veikalu iet arvien vairāk uz leju, līdz beidzot viņš iekļūst izsolē. Ko viņš dotu par to, ja viņš atkal savu veikalu varētu pacelt! Cik labprāt arī mēs tam gribētu palīdzēt! Mēs nespējam to. Laba griba ir, bet trūkst spēka to izvest. Cilvēcīgas neiespējamības!
Tur ir kāds nabaga saistīts dzērājs. Kā viņš cieš zem šī lāsta! Cik bieži no viņa dvēseles dziļumiem izlauzies kliedziens uz augšu: Kungs, atbrīvo mani! Cik bieži tas savas ķēdes kratījis! Kā dažs solījums gājis pār tā lūpām! Neskatoties uz to, tas iet arvien dziļāk savās važās. Visas pūles, visa tikumiskā pašsaņemšanās ir veltīgi. Ir tā, kā ar putniņu, kas ar galvu iekļuvis cilpā. Jo vairāk tas plivinājas, lai pats atbrīvotos, jo cilpa ciešāki savelkas ap kaklu. Te viņš cīņu izbeidz. Cilvēcīgas neiespējamības!
Un tā es varētu turpinat. Un kad tu ieskaties savā dzīvē, ja tu apskaties savā apkārtnē, ko tu varētu pielikt pie nodaļas: Cilvēcīgas neiespējamības!
Bet dievišķas neiespējamības? Vai tad tās arī ir? Vai tad kāda lieta tam Kungam neiespējama? Vai Viņš nav Vispēcīgais, kas visu var? Viņa varai nav robežu. Viņa varēšanai nav mērķis sprausts.
Jā, Viņš varēja reiz caur savu vispēcīgo vārdu radīt pasauli un visu esošo saukt dzīvībā. Mūsu Dievs ir debesīs, Viņš var darīt, ko Viņš grib. Kā Viņš saka, tā notiek, kā Viņš pavēl, tā ir.
Un Viņš var palīdzēt un dziedināt. Kur cilvēku māksla un cilvēku palīdzība ir galā, tur Viņš ietver ar savu visspēcīgo roku. Kā bieži mēs esam piedzīvojuši to: Dievs var!
Un Viņš var vienā acumirklī cilvēku roku darbus izpostīt. Cik bieži mēs lasām par izpostošām dabas katastrofām! Viņam vajaga atļaut nākt tik vienai zemes trīcei vai plūdiem, tad mājas un pilsētas vienā acumirklī izpostītas un cilvēki tūkstošiem zaudē savas dzīvības.
Un Dievs var vēl vairāk. Viņš var, ko mēs cilvēki nevaram savā dabā: Viņš var piedot. Ja ar bērniem runājam par Dieva visspēcību un jautājam, ko Dievs visu var, tad viņi zin daudz ko sacīt. Tad viņi saka: Viņš var pasauli radīt, Viņš var tiesāt un sodīt. Viņš var palīdzēt un darīt veselu. Bet uz vienu tie nemāk. Te mums tiem jāpalīdz. Te mums tiem jāsaka: Viņš var piedot. Tas man patiesi ir krāšņākais pierādījums par Viņa visspēcību, ka VIŅŠ VAR PIEDOT. Un proti, Viņš var tik pilnīgi piedot, ka Viņš kādu grēcinieku, kas ļāvies sev dāvināt piedošanu, uzlūko tā, ka tas nekad nebūtu grēkojis.
Jā, Dievs ir visspēcīgs un Viņa varai nav nekādu robežu.
Un nu dievišķas neiespējamības? Jā, klausieties, kā es tās domāju. Dievs spēj visu , bet vienu Viņš nespēj: Viņš nespēj pazemīgu grēcinieku, kas sagrauts nāk pie Viņa un lūdz pēc žēlastības, atstumt! Ak, šī dievišķā neiespējamība, kāda ieprieca tā mums!
Un ja tu vēl tik tālu būtu nomaldījies no pareizā ceļa, un ja tu vēl tik dziļi būtu iegrimis grēkā un sāpēs, ja tu tagad atgriezies kā pazudušais dēls, ja tevī tagad notiek: Es celšos un iešu pie tēva, ja tu tagad uz Viņu saki: Tēvs, es esmu grēkojis, un neesmu vērts, ka mani sauc par Tavu dēlu, tad Viņš tevi nenoraidīs. Nē, to Viņš nespēj. To Viņš nespēj dabūt pār savu sirdi.
Dievišķas neiespējamības.
Un vēl viens. Vai sieva var aizmirst savu zīdamo bērnu, neapžēlodamās par savu miesīgo dēlu? Un jebšu viņa to aizmirstu, tomēr es tevi neaizmirsīšu, saka tas Kungs. Vai ne, tas ir neiedomājami, ka māte varētu aizmirst savu bērnu. Un tomēr tas notiek. Dieva mīlestība ir lielāka par mātes mīlestību. Viņš mūs neaizmirst nekad.
Dievišķas neiespējamības.
Un Viņš nevar lauzt savu vārdu. Nē, Viņš Savu Vārdu TUR. Paaugstinātā Kunga rakstos, kurus Viņš sūta Maz-āzijas draudzēm, Viņš Sev pieliek sevišķus nosaukumus. Vienu rakstu Viņš iesāk ar vārdiem: Tā saka Tas, kas ir Āmen (Atkl.gr. 3:14). Kā lai to saprotam? Es domāju tā: viss vecās derības laiks nav nekas cits, kā varens Dieva sprediķis Savai tautai, Dieva runa ar Izraēli. Un kad laiks bij’ piepildīts, tad nāca Jēzus, kā lielais Āmen pēc Dieva sprediķa. Visi Dieva apsolījumi Viņā ir piepildījušies. Par to mums galvo Jēzus vēl šodien. Kā Dievs cieši stāv pie Sava vārda. Kāda ieprieca! Tātad visi tūksotšiem apsolījumi, kuri atrodas mūsu bībeles grāmatā, ir neiznīcināmas patiesības.
Dievs Savu Vārdu NEVAR LAUZT. Tā ir dievišķa neiespējamība.
Un beidzot vēl viens. Kāds bērns reiz svētdienas skolā tika izjautāts: Ko Dievs nespēj? Un tas tik jauki atbildēja: Viņš nespēj redzēt manus grēkus. Un kad bērnam jautāja kā viņš to domā, tas sacīja: Viņš nespēj redzēt manus grēkus tāpēc, ka tur starpā ir Jēzus asinis, starp Viņu un maniem grēkiem. Cik dārga šāda bērna atbilde.
Un ja tu tagad nāc kā grēcinieks ar lūgšanu: “Še es nāku kā nabaga grēcinieks, kas labprāt caur Tevi grib kļūt pestīts!” Tad Jēzus asinis nostājas starp tevi un tavu Dievu, tā ka Viņš tavu grēku vairs nevar redzēt. Un tu stāvi Viņa priekšā kā tāds, kas neviena grēka nav darījis. Un Viņa žēlastības spēkā tu vari iesākt jaunu dzīvi.
Ak nāc un priecājies šodien no sirds par dievišķām neiespējamībām.
Autori zem iniciāļiem: J.G. – R.B.
No vecās drukas tulkoja un sagatavoja Kristīne Rozefelde
