Vai esam gatavi cīņai

Šoreiz vēlos atgādināt mums visiem par Bībeles mācību nozīmīgumu – praktisko pielietojumu. Atzīšos, man ne vienmēr ir vēlēšanās pārtraukt savu darāmo un piedalīties Bībeles mācībās. Bet, kad uzvaru slinkumu, vienmēr saņemu vairāk kā esmu gaidījusi.

Bībeles stundā ar mūsu draudzes mācītāju Annu, lasot par Dieva ieročiem (Pāvila vēstule Efeziešiem 6:10-18 ), man radās spēcīgas pārdomas… Vai es protu pielietot šo unikālo ekipējumu pret ļaunumu? 

Mēs kristieši nenoliedzami zinām par tiem, bet kāda būtu atbilde uz jautājumiem – Vai esi gatavs cīņai? Vai proti lietot Dieva dotos ieročus? Vai zini, kurā brīdī katru no tiem lietot? Kurš būs iedarbīgāks?  Un galvenais! Vai Dieva dāvātais kaujas ekipējums vienmēr ir tev pie rokas?

Nezinu īsto iemeslu līdzībām, kas nāca manā prātā pēc Bībeles pantu lasīšanas…Varbūt to iespaidoja tas, ka mūsu mācītāja ir armijas kapelāne un es strādāju skolā…Bet cīņā ar sātanu, ar ļaunumu, ko tas rada, es skaidri ieraudzīju mūsu trūkumus. Pat pieredzējuši kristieši cīnoties ar šo viltīgo, nežēlīgo ļaunumu ir kā jaunkareivji… To pierāda tas, kā grēkā klūp un krīt pat uzticamākie Dieva kalpi.

Lasot šīs rindas, tu lepni nodomāji – “es gan zinu, kā to darīt.” Jūties kā kaprālis, kapteinis? …Ļauj pajautāt, cik līdzcilvēkiem esi pastāstījis, kā to pareizi darīt? Cik daudziem esi palīdzējis?

Spēju saprast, ka daudziem salīdzinājums ar armiju nepatiks. Bet Dieva Vārds saka, ka esam Kristus kareivji! Ja nesajūti ļaunā uzbrukumus, ja neredzi, kā tas ienācis un uzbrūk pasaulei, tad, atvaino, tu nedzīvo uz zemes…

Un tā – gudri un pieredzējuši vadītāji  nesūta nesagatavotus, neapmācītus jaunkareivjus cīņā. Tas būtu apzināti atdot viņus pazušanai, nodot viņus ienaidnieka rokās. Viņi zaudēs cīņā, pat ja būs apbruņoti līdz zobiem, bet nemācēs bruņojumu lietot… Vai arī izvilks balto padošanās karogu un iesoļos tieši iznīcībā..

Es zaudēšu cīņā ar ļauno, zaudēšu cīņā ar grēku, ja nemācēšu pareizi lietot katru no Dieva dotajiem garīgajiem ieročiem. Es reizēm zaudēju drosmi cīņā ar ļaunumu, kapitulēju grēka priekšā, apjūkot, kas tad īsti jādara uzbrukuma brīdī. Aizmirstu par ekipējuma pielietojumu. Es aizvien jūtos kā jaunkareive cīņā ar ļauno. Es vēlētos, lai mani pamatīgi apmāca, JO 

…“jo mūsu cīņa nav pret miesu un asinīm, bet pret varām un spēkiem, pret šīs tumsas pasaules valdniekiem un ļaunuma gara spēkiem debesīs. Ņemiet visus Dieva ieročus, lai jūs varētu stāties pretī ļaunajā dienā un, visu pārvarējuši, pastāvēt!” Pāvila vēstule Efeziešiem 6: 12-13

Palīdzēsim saprast viens otram, kā “apjosties ar patiesību”, “aplikt taisnības bruņas”, “satvert ticības vairogu un Gara zobenu”, “uzlikt pestīšanas bruņucepuri”. 

Kur un kā to visu var iegūt? Kā atšķirt lūgšanas no aizlūgšanām? 

Tie, kuri zina atbildes, lai lūdz kā Pāvils:

“..lai Dievs man dotu īstos vārdus, kad man jāatdara mute, lai drosmīgi sludinātu evaņģēlija noslēpumu.” 

Un svētīsim citu citu! Dalīsimies svētības vārdos, kā to māca Svētie Raksti, jo svētījot mēs izdalām Dieva Mīlestību! Un noslēgumā svētības vārdi, kas man “iekrita” sirdī:  

“Žēlastība lai visiem, kas mīl mūsu Kungu Jēzu Kristu ar neiznīcīgu mīlestību!”

Pāvila vēstule Efeziešiem 6: 24