Address
304 North Cardinal St.
Dorchester Center, MA 02124

Work Hours
Monday to Friday: 7AM - 7PM
Weekend: 10AM - 5PM

silhouette of trees during sunset

Evaņģelizācijas būtība, esība un spēks!

Vārda “evaņģēlijs” saknes ir atrodamas grieķu valodā “euangelion”, kas burtiski nozīmē – “labā vēsts”, jeb modernā pasaule to definētu kā “labā ziņa”. Savukārt vārds “evaņģelizēt” nāk no grieķu vārda “euangelizo” un tas nozīmē “pasludināt labo vēsti” jeb “paziņot labās ziņas”. Kādēļ tā? Jo senajā Grieķijā bija tāds darbs ar titulu “evaņģēlists” (grieķu v. euangelos) un viņa tiešais pienākums bija paziņot, nest vēsti par uzvaru jebkādos gadījumos – vai tas bija politiskās cīņās, vai lokālās kompromisa debatēs, vai individuālos panākumos, bet kopsaucējs bija viens – šī ziņa nesa prieku tam, kas to saņēma! 

Un lasot Svētos Rakstus, konkrēti Jauno Derību, šis vārds ieguva ļoti konkrētu nozīmi. Evaņģēlists bija tas, kas nesa prieka vēsti par Jēzu Kristu un Viņa nesto uzvaru pie krusta! Jēzus uzvarēja nāvi un grēku un caur Savu uzvaras veikumu dāvāja ikvienam cilvēkam glābšanu! 

Jaunajā Derībā ir iekļauti četri kanoniski evaņģēliji no evaņģelistiem Mateja, Marka, Jāņa un Lūkas. Viņi visi pierakstīja liecības par Jēzus Kristus dzīvi un kalpošanu, nāvi pie krusta un augšāmcelšanos. 

Matejs bija muitnieks un vēlāk kļuva par vienu no Jēzus mācekļiem. Viņa profesijas dēļ viņš noteikti bija izglītots un prata lasīt un rakstīt vairākās valodās. Tādēļ viņa evaņģēlijs ir piepildīts ar konkrētām detaļām, kā arī var pamanīt, ka viņš iepriekš ir pierakstījis Jēzus izteicienus un vēlāk, kad rakstīja evaņģēliju viņam bija savi pieraksti, kur ielūkoties un atcerēties detalizētas lietas. 

Marks bija visjaunākais evaņģēlija autors, bet viņš ir zināms kā Jēzus mācekļa Pētera sekotājs un viņa liecības pierakstītājs. Viņa mamma bija ne tikai Jēzus sekotāja, bet pēc Jēzus augšāmcelšanās viņa savās mājās atļāva pulcēties Jēzus mācekļiem, tādēļ Marks sastapās ar labo vēsti jau agros pusaudža gados. 

Lūkas Jēzu personīgi nepazina. Viņš kļuva par Jēzus sekotāju pēc Jēzus nāves, jo viņam par Jēzu liecināja un stāstīja apustulis Pāvils. Viņš pēc profesijas bija ārsts, bet pameta šo lauciņu, kad izlēma ceļot kopā ar Pāvilu. Un tādējādi viņam bija iespēja tikties ar vairākiem Jēzus mācekļiem un Jēzus sekotājiem un dzirdēt viņu liecības un runāt ar īstiem aculieciniekiem. Un jau pirmajās nodaļās Lūkas raksta, ka viņš dalīsies ar aculiecinieku un citu Jēzus mācības skolotāju liecībām, kuri personīgi bija piedzīvojuši Jēzus kalpošanu Viņa dzīves laikā. Viena no lieliskākajām liecībām ir tieši par Jēzus dzimšanu un nav nekādu šaubu, ka viņš nointervēja pašu Mariju. 

Jānis bija zvejnieks pirms kļuva par Jēzus mācekli un viņa evaņģēlijs ir uzrakstīts kā pēdējais. Lasot viņa evaņģēliju šķiet, ka viņš jau ir izlasījis pārējos evaņģēliju autorus un savā mēģina iekļaut to, kas citos ir izlaists. Jānis savu evaņģēliju uzrakstīja tiem baznīcas locekļiem, kas jau zināja kaut ko par Jēzu. Viņš uzsvaru liek uz Jēzus Dievišķo dabu kā Dieva Dēlam.

Unikālais ir tas, lai gan katrs evaņģēlijs runā par vienu un to pašu – par Jēzus dzīvi, kalpošanu, brīnumu darbiem, krusta nāvi un augšāmcelšanos, un kopumā par Jēzus mācību, tomēr katrs evaņģēlijs ir ar savu raksturu, stilu, izjūtu un noskaņu. Tas ne tikai kalpo kā pierādījums tam, ka šī informācija nav fantāzija, bet arī mums par atgādinājumu, ka mūsu liecībai kā evaņģēlistam – labās ziņas nesējam – arī ir jābūt ietērptam nevis kā atstāstījumam no kāda citas pieredzes, bet tieši no tavas visdziļākās būtības, kurā tu pats esi. 

Kādēļ ir svarīgi evaņģelizēt? Jo tas nes glābšanu, dvēseles glābšanu. Vai tad, ja tu atrastu zāles pret vēzi, tu to slēptu, jeb gribētu, lai visa pasaule par tām uzzina? Jēzus ir atslēga cilvēka dvēseles glābšanai, mūžīgajai dzīvībai, brīvībai no grēka un grēka algas. Un ja tu esi reiz piedzīvojis Jēzu personīgi tu par to nespēj klusēt. Ja esi ikdienā dziļās un personīgās attiecībās ar Dzīvo Dievu un piedzīvo svētības savai pasaules dzīvei un apzinies garīgo dzīvi, tad no pāri plūstošas sirds, tava mute runā (Lūkas 6:45). 
Jēzus saviem mācekļiem teica: “Ejiet un dariet citus par mācekļiem!” Kādēļ? Jo tas glābj pēc iespējas vairāk cilvēku dvēseļu. Mainās ne tikai mūžības jautājums, bet mainās cilvēku dzīves jau šeit virs zemes. Visdziļākajā, spēcīgākajā un nozīmīgākajā veidā mainās dzīve, jo cilvēks ir atradis vispatiesāko jēgu savai dzīvei, esot attiecībās ar savu Radītāju. 

Evaņģelizācija ir iedalīta divos veidos:
Pasludinot labo vēsti par Jēzu Kristu vai nu publiski sludinot, vai daloties ar personīgo liecību. 

Vienā vai otrā veidā mērķis ir dalīties ar Jēzus Kristus mācību. 

Un galvenais kādēļ Jēzus nāca ir atrodams Svētajos Rakstos – Viņš teica: “ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” Jāņa ev. 14:6. Caur Jēzus dzīvi un mācību mums tiek atklāta Dieva, mūsu Radītāja mīlestība uz mums un caur Jēzus nesto upuri mums tiek pierādīts, ka Dievam pilnīgi noteikti nav vienalga kā mēs dzīvojam šo zemes dzīvi, un kur nokļūsim pēc nāves. Jēzus teica: “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.” Jāņa ev. 3:16-17. Un kad mēs personīgi piedzīvojam šo Dieva mīlestību un mūsu gars saņem atklāsmi par Dieva esību, spēku un mērķi, tad mūsu dvēseles ir baudījušas pašu dziļāko jēgu, ko katrs cilvēks patiesībā meklē. Šī pasaule piedāvā ļoti daudz ko un daudzus blakus ceļus, kur meklēt cilvēka jēgu. Taču tas vienmēr remdē mūsu iekšējo garīgo cilvēku īslaicīgi un tad tas ceļas, skrien un meklē tālāk. Taču, kad esam sastapušies ar savu Radītāju un piedzīvojuši Viņa mīlestību un atklāsmes, mēs vairs nemeklējam neko citu, jo apzinamies, ka nekas cits mūsu garu un dvēseli neremdēs. Līdzīgi kā ar zālēm, ja tu esi atradis zāles, kas darbojas, vai tad skrien un meklē vēl kaut ko citu? Nē, tu paliec pie patiesā, kas reāli darbojas un strādā. 

Līdz ar to evaņģelizācija ir gan visas draudzes galvenais mērķis, gan arī individuāla kristieša galvenais aicinājums. Jēzus teica saviem mācekļiem: “Ejiet un dariet citus par mācekļiem!”
Tavās rokās ir Labā Vēsts, kas ir dzīvi pārveidojošas spēkpilnas labās ziņas. Mēs vai nu esam Jēzus komandā vai arī neesam. Mēs esam, ja no Dieva saņēmuši mēs ejam un nesam Viņa labo vēsti tālāk. Mēs neesam Viņa komandā, ja ticību Viņam uztveram par tradicionālu, “garīgu” baznīcas ēkās kopā pabūšanu dažos, sev vēlamajos laikos un esam tikai ņēmēji, bet neliecinam par Viņa labo un glābjošo darbu mūsos. 
Mēs, Latvija, nupat vinnējām bronzu pasaules hokeja čempionātā. Redzējām un dzirdējām intervijas ar komandas biedriem. Un visi kā viens teica, ka šo uzvaru viņi svin tādēļ, ka visi strādāja vienotā komandā. Vārtsargs nebūtu tik spēcīgs, ja aizsargi un uzbrucēji nebūtu savās vietās. Aizsargi nebūtu tik izcili, ja nesekotu treneru norādēm, uzbrucēji nebūtu tik veiksmīgi, ja nebūtu ideālas saspēles, kas ilgtermiņā ir uzspodrinātas smagā un čaklā darbā. Jā, smags darbs, bet tas bija un ir tā vērts!!! 
Evaņģelizācija var būt smags darbs gan individuāli, gan kā draudzei! Taču, tas ir pats, pats svarīgākais un nozīmīgākais darbs un TAS IR TĀ VĒRTS! MŪŽĪBAS VĒRTS!!!
Taču, lai to veiktu ir jābūt komandas darbam – trenerim un spēlētājiem, faniem (aizlūdzējiem), katram savā postenī. Atbildīgi un ar mērķi, kuru nes savā sirdī un kalpošanā ar prieku… patiesu prieku un mīlestību! 

Kā TEV evaņģelizēt personīgi?
NO SIRDS ZINI savu liecību / labo ziņu, savu piedzīvojumu un tikšanos ar Glābēju Jēzu Kristu, savu labāko Draugu! Daudzas laulības izjūk tādēļ, ka pāris aizmirst savu pirmo mīlestības mirkli, pirmos piedzīvojumus kopā, pirmās uzvaras kopā un pārdzīvojumus, kas bija pārvarēti! Pāri šķiras un sāk meklēt jaunus partnerus, jo grib atkal šos “pirmos mirkļus”, kas ir sajūsmas pilni. Bet jebkurš pāris, kas ir kopā nodzīvojis 40, 50, 60 un vairāk gadus laulībā pratīs teikt, ka ja vien tu paliec uzticīgs un nodevies savām attiecībām un tās kop un pilnveido, tad šie “pirmie mirkļi” ne tikai vairojas, bet arī paliek arvien spēcīgāki un nozīmīgāki. Līdzīgi ir attiecībās ar Jēzu, lai tu zinātu savu pirmo mīlestību uz Jēzu Kristu, tev ir jāturpina veidot dziļas un īstas attiecības un tu satversi, ka tas, ko tu piedzīvoji attiecībās ar Jēzu pašā sākumā “bija tikai ziediņi”. Taču tu nekad neaizmirsīsi jūsu satikšanos, savu pirmo “JĀ” Jēzum, Dzīvajam Dievam. Un kad tu dalies ar savu liecību kā satiki un piedzīvoji Jēzu, tad tas būs īsts mīlestības stāsts. Un tie citi, pazīs jūs pēc jūsu mīlestības! Dieva mīlestība neatstāj vienaldzīgu, jo tā ir vispatiesākā mīlestība kāda vien eksistē šajā visumā! Tavai liecībai nav jābūt kādos zinātniskos rāmjos ietērptai. Tai jābūt vienkārši patiesai – līdzīgi to darīja evaņģēlisti Matejs, Marks, Lūkas un Jānis. Viņi nekopēja citus, viņi dalījās ar to, ko paši personīgi bija piedzīvojuši, dzirdējuši, atklājuši, sapratuši. Tādēļ šie evaņģēliji arī ir tik spēcīgi. Jo tas noslēpums, kas tos ietērpj maigi un tai pat laikā spēcīgi – ir VIŅU PATIESUMS par piedzīvoto saistībā ar Jēzu. 

Vēlreiz… Kā TEV evaņģelizēt personīgi, un līdz ar to arī kā draudzei kopā?
ESIET PATIESI SAVĀ LIECĪBĀ PAR TO, KĀ ESAT PIEDZĪVOJUŠI JĒZU!!!

Pateicībā un aizlūdzot, Kristīne Rozefelde