Es vēlos tevi iedrošināt mīlēt JĒZU un uzticēties VIŅAM

Man tas sākās ar to, ka sapratu – ir KĀDS, uz kuru varu vienmēr paļauties – kurš mani nepamet, kad es pagriežu Viņam muguru vai rīkojos nepareizi. Kurš iedrošina un stiprina mani, kad esmu vāja, kad šaubos vai baidos. Kurš vienmēr atrod laiku, lai uzklausītu mani. Kurš mierina mani, kad jūtos sāpināta. Palīdz piecelties, kad nokrītu. Un vēl, un vēl, un vēl…

Jā, sākumā tā bija egoistiska mīlestība (Mēs bieži vēlamies, lai mūs mīlētu mazliet vairāk, nekā mīlam mēs paši.) Es peldējos VIŅA beznosacījuma mīlestības bezgalīgajā okeānā.

Es cītīgi slēpu, ka biju greizsirdīga un aizdomīga sirdī, modri vērojot, vai tikai kādu citu VIŅŠ nemīl vairāk kā mani. Mani nebūtu nomierinājis ari tas, ka kādu citu VIŅŠ mīl vienlīdzīgi kā mani. Ja sajutu, ka tas ir tā – centos VIŅAM pierādīt, ka esmu vairāk pelnījusi VIŅA mīlestību. Lai to pierādītu, rādīju uz citiem un teicu JĒZUM – paskaties, viņi nekalpo TEV tik daudz kā es, viņi nelasa Bībeli tik bieži kā es, viņi neziedo tev tik dāsni kā es. Skaties, redzi… es, es, es….

Un tad Jēzus atdarīja manas acis, atbrīvoja tās no egoisma plīvura… Es ieraudzīju un beidzot sapratu! – Es peldos VIŅA BEZNOSACĪJUMA MĪLESTĪBAS un ŽĒLASTĪBAS okeānā, un tur peldas arī citi. Šajā bezgalīgajā okeānā pietiek vietas visiem!

Es ieraudzīju un sapratu, ka JĒZU nevar piemānīt, jo VIŅŠ redz manu sirdi. Beidzot apjēdzu, ka man  nav jānopelna VIŅA mīlestība, jo VIŅŠ jau  mani mīl; ka man nav jāizliekas labākai kā esmu, jo ES VĒLOS KĻŪT LABĀKA! JĒZUS PALĪDZ MAN KLŪT LABĀKAI!

Tā mana egoistiskā mīlestība atdzima no jauna – patiesā mīlestībā uz Jēzu!



Rita Vainovska – Lapsiņa
(26.06.2017.)