ES PAKLUPU PĀR SAVU GRĒKU

ES PAKLUPU PĀR SAVU GRĒKU un nokritu ar visu augumu tieši smirdīgos dubļos. Es nobrāzu savus ceļus un rokas līdz asinīm mēģinot piecelties. Bet nevarēju, jo grēka dubļi bija slideni, kodīgi asi un lipīgi – tie vilktin vilka atpakaļ pie zemes. Es sapratu – jāatrod stingrs balsts, kur pieķerties. Ieraudzījusi spēcīgu koku, es sāku rāpot pie tā, pretīgiem grēka dubļiem velkoties līdzi..Pie spēcīgā koka pieķērusies, es uztrausos kājās. Un tikai tad es pamanīju, ka tas ir Jēzus Krusts! No tā plūda veldzējošas, svētas straumes, kas attīrot dziedināja manu sirdi un prātu. Aizvien es tveros pie šī Krusta… Un katru dienu Jēzus dara mani tīru no jauna… Aizvien vēl klūpu pār saviem grēkiem un Viņš man palīdz piecelties. Jēzus notīra no manis grēka smirdīgos dubļus, dziedina manas brūces un mierina..aizvien no jauna..