Address
304 North Cardinal St.
Dorchester Center, MA 02124

Work Hours
Monday to Friday: 7AM - 7PM
Weekend: 10AM - 5PM

Liecības

Kādu laiku atpakaļ nomainīju ģimenes ārstu un šī gada sākumā darba vajadzībām bija nepieciešama zīme, ka man ir atļauts strādāt,  jautāju ģimenes ārstei vai var iedot nosūtījumu un izrakstīt zīmi, ģimenes ārsts piekrita, bet medmāsa paziņoja ka viņai nav mana kartiņa, biju nesaprašanā kā viņa var pazust, lūdzu Dievu, lai Viņš noliek vietā kur tā ir atrodama un problēma tiek atrisināta, pēc 2 dienām mana kartiņa bija atradusies un viss ir atrisināts. Atliek vien atdot raizes Dieva rokās un viss nokārtojas.

 /Aivijas Kaupiņas liecība/

Pagājušajā trešdienā 25.01. kopā ar mācītāju Guntu gavējām par Jēzus un Viņa apkārtesošo cilvēku attiecībām. Fokusējoties uz to kā Viņš runāja, mācīja tos, kas Dieva Vārdu nebija dzirdējuši. Caur šo gavēni atklājām cik brīnišķīgi Viņš spēj mīlēt un komunicēt pat ar tiem, kas cilvēku acīs bija niecība. Jēzus ar savu priekšzīmi atgādināja mums cik nozīmīgi ir pasniegt roku tiem, kuriem tas nepieciešams. Mums šis gavēnis bija kā stiprinājums ikdienā un kā jauns pavērsiens mūsu ticības dzīvē. Iedrošinam gavēt un jautāt Dievam lūgšanā un gavēnī, lai Viņš atklājas un sniedz pieredzi un atklāsmi par Viņa varenību un gādību.

/ Aivijas Kaupiņas liecība/

Dievs gādāja par mani brīdī, kad biju parakstījusi kādu līgumu, kas man nebija piemērots. Draudze aizlūdza par manu situāciju un Dievs nākamajā dienā pagodinājās un visas problēmas atrisināja, un svētīja ar pilnīgu brīvību un mieru. Un atklāja cik nozīmīgi ir būt uzmanīgai un nebaidīties. Dāvāja prieku un gudrību nākošajām reizēm.

/ Zentas Grozgales liecība/

Kā Dievs mani atrada un atgrieza.

Dzīvoju dzīvi kā daudzi: strādāju, maksāju rēķinus un audzināju bērnus. It kā viss kā vajadzētu būt!
Bet, bij’ kaut kas trakāks visam tam pa vidu.
Lietoju daudz alkoholu, kā piektdienas, tā tusiņi un izklaides. Draugi, ne tie pareizie un dzerstīšanās pa dzīvokļiem un pritoniem (vide, kur netīrība) Nevarēju burtiski paiet garām alkohola plauktam, lietoju kočikus utt. Bij’ reizes kad lietoju arī narkotikas, smēķēju. Meklēju ar ko sevi piepildīt… tukšums valdīja manī. Bij’ arī vīrieši, meklēju uzmanību, sabiedrību….. sākās problēmas ar bērniem, ar soc. dienestu, ar bāriņtiesu, ar policiju….
Vienkārši grimu bedrē, dziļā!
Te vienu dienu atnāk ziņa man Messenger. Raksta ka esot kristietis un vai es ticot Dievam? Atbildēju ka kaut kas jau ir aukstāk stāvošs. Viņš mani uzaicināja līdzi uz dievkalpojumu. Tā kā man nebija nekas ko darīt, nolēmu ka aizbraukšu. Likās ka normāls cilvēks, no tās pašas pilsētas kur es dzīvoju. Izpētīju viņu profilu un secināju ka nav nekāds maniaks. Tā aizbraucām.
Ieejot dievkalpojumā es ieraudzīju ka ir arī jauni cilvēki (jo bija priekštats ka tur tikai tantes iet). Sāka dziedāt, pieceļas kājās un es arī…. aizvēru acis un tad notika kas neticams. Man burtiski visi mati sacēlās, un tirpas izskrēja pa visu ķermeni (tās izjūtas nevar pat aprakstīt).
Braucot mājās stāstu kas notika ar manīm, viņš atbildēja, tev Svētais Gars pieskārās. Es tad vēl nepazina kas Tas ira…
Viņš iedeva Bībeli un teica lai lasot Jauno Derību.
Lasīju,bet pilnīgi neko nesapratu! Bij’ vēl reizes kad aizbraucām uz dievkalpojumu. Viņa paša liecība mani toreiz šokēja (nespēju tam noticēt ka Dievs spēj tā izmainīt cilvēku).
Bet vēl joprojām dzīvoju kā iepriekš rakstīju.
Kaut kur pēc 3 mēnešiem viņš teica, vai esmu gatava pieņemt Jēzu savā sirdī par Glābēju un Pestītāju? Teicu, jā!
Notika ūdenskristības Ventā. Tas bij’ kaut kas prātam neaptverams. Bij vēls vakars… pēkšņi itkā laiks apstātos, viss bij’ kluss, ne putniņi dziedāja ne zivtiņas Ventā lēkāja, ne spārītes lidinājās, pat vēja plūsma nebija, ne Ventā ūdens vilnīši….viss bija mierā!!
Sajūtas, izjūtas….nebija nekas tāds!
No rīta pamostoties man gribējās lūgt, un es sāku lūgt. Gultā sēdēju, ceļišus pie sevis, segā ietinusies…. sāku lūgt, bet lūgšana pārvērtās par piedošanu….es lūdzu Dievam lai piedod man visus grēkus….es sāku nenormālīgi raudāt ar sirdi un dvēseli…sega bij’ slapja….bet, tad kad sāku lūgt piedošanu (acis man bij’ ciet)…man priekšā bij’ tāds atpūtas krēsls, un tur sēdēja Jēzus, redzēju Viņu. Viņš klausījās manu noželu, manu dvēseles kliedzienu pēc piedošanas….(to nekad neaizmirsīšu)Tas bij’ īpašs brīdis….
Atceros kad pēc tam zvanīju tam cilvēkam un stāstīju ko redzēju, un jautāju vai es neesmu sajukusi prātā!
Un tad iesākās mans dzīves posms ar Dievu.
Ieejot veikalā vairs pirmais nebija kad eju pie alkohola plauktā…bet varēju paiet tam mierīgi garām. Kaut kur pazuda draugi (ne burtiski). Sāka uzlaboties attiecības ar bērniem.
Sāku apmeklēt dievkalpojumus, liecības bij’ augošas, liecināju par savu dzīvi…. kā es teicu:”man vienkārši pārstādīja smadzenes..”. Es nezinu kā vēl precīzāk to izteikt. Visa dzīve man mainījās. Jā, protams, ienaidnieks kārdināja, mēģināja mani izsist no tās klints kur cēlu savu dzīvi….bet mana sirds, prāts un  dvēsele mīlēja To Kungu stipri jo stipri. Es biju pieķērusies pie Jēzus.
Un tā jau 5 gads kā esmu ar To Kungu. Es atsaucos toreiz uz Viņa aicinājuma (Viņš sūtīja to cilvēku manā ceļā, esmu viņam pateicīga ka viņš uzrakstīja un pastāstīja, kas ir Dievs)
Dievs nekad nebeidz pārsteigt….ticu, paļaujos un uzticos tikai Viņam -Jēzum. Viņš ir mans labākais un vienīgais uzticamais draugs!❤️

 / Edītes Jansones liecība/

“Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts. Jo ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību pestīšana, jo raksti saka: neviens, kas uz Viņu paļaujas, nepaliks kaunā.” (Pāvila vēstule romiešiem 10:9-11) Āmen!

Tas Kungs saka to gan man, gan tev :  ” ja tici Dievam, tad paļaujies uz Viņu ikvienā situācijā un tu nepaliksi kaunā! ” Ja es to saku citiem, tad Tas Kungs pārbaudīs, kā tad ir ar mani pašu? Vai iziešu cauri godam, neizkrītot Dieva dotajā eksāmenā?

Tā kādu dienu ar dēlu, kuram ir 8 gadi, bijām veikalā Maxima. Viņš ļoti “mīl” šo veikalu un jūtās tur “kā mājās” Tā viņš domā, bet nebūt tā es. Izejot ārā, konstatēju, ka nekur viņu (dēlu) neredzu. Devos atpakaļ, izstaigāju un izpētīju katru eju, nekur nav. Izgāju izstaigāt apkārtni – nav. Dažādas domas rosās šādos gadījumos pa galvu – zvanīt policijai, zvanīt māsai Kristū lūgt kopā…un arī ļaunais nesnauž, tas arī piemet kādas ne īpaši labas domas… Ko tad lai dara šinī situācijā?

Protams – nekas cits, kā lūgt: “Kungs Tu mums Esi devis Svēto Garu par Palīgu un Aizstāvi. Svētais Gars,  Tu zini, kur bērns atrodas, lūdzu liec viņam atgriezties uz šejieni . ” Nē, tūlīt brīnums nenotika, vēl kāds laiks bija jāpavada lūgšanā, kad ieraudzīju, ka puika nāk, nu no tās puses, kur nemaz negaidīju. 

Pateicība Dievam! 

Ko no šī notikuma ieguvu? Sapratu, ka tad,  kad atmetu visas domas par palīdzību, kas nāk no cilvēka, tad atliek tikai viena – paļāvība uz To, kas zin visu, dzird visu, redz visu un Viņa palīdzība nāk īstajā laikā!

Cik Tas Kungs ir brīnišķīgs!  

“Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (Pāvila 1. vēstule korintiešiem 10:13)

Panesot šo, Tas Kungs dos spēku izturēt arī nākamajā!

Esiet bagātīgi svētīti!
Kristus mīlestībā Ilzīte Ozola

Man ir vairākas liecības par kārdināšanu.. ir tādas kurās es nelokāmi stāvēju pretī kārdinājumam un tādas, kurās es ļāvos tam. Dalīšos ar pirmo, kura atausa prātā.  Es pieskaršos tai pavisam nedaudz.. 

Man bija 9 gadi. Ciemojos pie saviem krustvecākiem. Radās situācija, kad paliku viena. Prātā ienāca doma paņemt daļu no viņu krājkasītes naudas sev. Ilgi nebija jāgaida, varētu pat teikt momentāli, pēc šīs domas dzirdēju citu, kura bija pretēja pirmajai. Tad es vēl nezināju, ka tas bija Svētais Gars.. Es piekāpos skaļākajai, uzbāzīgākajai un paņēmu naudu. Biju priecīga, jo tagad varēju atļauties diezgan daudz.. tomēr prieks bija īss. Man prātā raisījās tāda kā diskusija ar Svēto Garu,  kurš runāja uz manu sirdsapziņu. Es ieklausījos Viņā un noliku naudu atpakaļ. 

Atskatoties atpakaļ redzu, ka tas ir tas ko vēlos vienmēr.  Nu nejau zagt, bet ieklausīties un paklausīt Svētajam Garam. Dieva Vārds arī saka:

“Visi tavi dēli būs Tā Kunga mācīti, un liels būs tavu dēlu miers. “Jesajas 54:13 

“Ir rakstīts praviešos: un tie visi būs Dieva mācīti. – Ikviens, kas Tēvu ir dzirdējis un no Viņa mācījies, nāk pie Manis.” Jāņa 6:45 

Atrast Dievu nav grūti, jo:

“Es mīlu tos, kas mani mīl, un tie, kas mani laikus meklē, mani arī atrod.” Salamana Pamācības 8:17 

“Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.” Mateja 7:8 

“Taču, kad tam klāsies grūti un tas atgriezīsies pie Tā Kunga, Israēla Dieva, un Viņu meklēs, tad Viņš būs tiem atrodams.” Otrā Laiku 15:4 

“Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu!” Jesajas 55:6

/ Lauras Sudāres liecība/