Jauns skatījums

Nosodīt, nenoskaidrojot patiesību… Izdarīt secinājumus pirms uzsākta saruna… Es nevēlos tāda būt. Kungs, palīdzi man iegūt jaunu skatījumu. Un Jēzus sacīja: “Nāc, seko Man”. Kristus maina mani. Tas notiek pamazām, soli pa solim. Šajā procesā es esmu dienām, nedēļām, mēnešiem un gadiem. Es nesūdzos, esmu pateicīga un priecīga, ka Jēzus maina mani. Ja Viņš neticētu, ka es varu tikt izmainīta, tad nebūtu devis man cerību saņemt jaunu skatījumu uz dzīvi…

Jā, Kristus maina mani! Tas notiek ar vārdu un domu. Bet, kad ar to rezultātam nepietiek, Viņš sniedz iespēju mācību stundu izdzīvot. Reiz es cilvēkus, kuri nevarēja noiet taisni, bez sarunas, bieži pat nepieejot klāt, uzskatīju par dzērājiem. Līdz sākās mana mācību stunda. Kad es guvu nopietnu savainojumu potītei (par savainojumu un tā dziedināšanu padalīšos varbūt citreiz), dēļ gūtā savainojuma man bija grūti noiet taisni. Un, man par pārsteigumu,  bija ļoti daudz cilvēku, kuri rīkojās līdzīgi man, proti, izdarīja secinājumus par mani bez sarunas un skaļi kauninot – tik jauna un nodzērusies… ir tikai pusdienlaiks un jau – reibumā. Es uzzināju, kā tas ir saņemt nosodījumu bez sarunas un, godīgi sakot, man tas nepatika. Protams, ir bijušas arī mierīgākas mācību stundas. Piemēram, pēc dušas apmeklējuma slimnīcā, brīdinot istabiņas biedres, ka grīda ir slapja, neraugoties uz aizvilkto dušas aizkaru. Bet, kamēr runāju ar istabiņas biedri, Dievs deva atbildes uz maniem – kāpēc. Un brīdī, kad Dievs atgādināja man, ka ir arī cilvēki ar kustību traucējumiem, ratiņkrēslos un guļoši, kuriem arī ir vēlme pēc dušas un higiēnas, tikai tad dušas aizkars, kurš nesniedzas līdz zemei, un taisnā grīda, kura pludo pēc dušas, vairs nekaitina un nepievērš manu uzmanību.

Jaunu skatījumu – dievišķu skatījumu, jā, to es gribu. Vēlos raudzīties šajā pasaulē ar Kristus acīm. Man izdosies, es zinu, jo Dievs ir mans skolotājs. Un Viņš ies līdz galam, jo padoties nav Dieva dabā.