Novembris. Ko Tev izsaka šis mēnesis?

Ieskatoties kalendārā, ir tik daudz nozīmīgu dienu šajā mēnesī:

Man, šajā mēnesī, gribas vairāk domāt par manu un manas ģimenes nozīmīgumu Latvijas dzīvē. Kā arī ko mums nozīmē mūsu valsts.  Jā, tieši tā! Tas ir saistīts ar Latvijas Proklamēšanas gadadienu un Lāčplēša dienu, bet ne tikai….  

Novembrī manī mostas vēlme māju iekrāsot valsts karoga krāsās, nedaudz izpušķot ar pēdējiem ziedošiem ziediem – Mārtiņrozēm.  Katru cilvēku, ko satieku uz ielas ar lentīti valsts karoga krāsās, gribas  apskaut un vēlēt Dieva svētības. Novembrī ielas iemirdzas! Pie mājām un ēkām izvietotie valsts karogi izskatās īpašāki un svinīgāki. Logos tiek degtas svecītes un lampiņas. Ir tik skaisti pie mums Latvijā!

Man patīk tradīcijas. Tradīcijas liek sarosīties ikvienam cilvēkam, neatkarīgi no svētkiem, neuzliekot pārāk lielu slogu.  Tradīcijas ir nemateriālā mantojuma daļa. Mainās cilvēki mums apkārt, bet tradīcijas paliek, tikai mainās tradīciju norise. Tradīcijas ir ne tikai mājās, darbā, bet arī baznīcā. Tā tiešām ir nemainīga vērtība, ko varam pilnveidot un stiprināt. Vai tu esi aizdomājies, cik daudz tradīciju ir tavā draudzē ikdienā un svētku laikā? 

Pastāstīšu nedaudz par manas ģimenes tradīcijām novembrī.  Novembrī gaidām katru nozīmīgo dienu, jo tāda ir katru nedēļas nogali. Tas manai ģimenei ir būtiski. Īpaši tiek gaidīts 18. novembris, ko ikdienā saucam par Latvijas dzimšanas dienu. Manuprāt, pats svarīgākais, ka to svinam ar lielu mīlestību, pagodinot un pateicoties Debesu Tētim. Pateicoties Debesu Tētim, mūsu valsts ir tik stipra savās saknēs! Šo dienu ģimenē sākam ar Latvijas himnu pirms brokastīm. Dienas laikā ar bērniem gatavojam dažādus dekoriņus – Latvijas karogus zīmējam un līmējam. Izvietojam pa visu māju svečturīšus un zīmējumus. Sagatavojam sveces un cienastu svētku galdam. Šajā dienā mēs dodamies uz  dievkalpojumu, kurā īpaši daudz ir lūgšanu par Latvijas valsti, valsts vadītājiem un iedzīvotājiem. Kopš dzīvojam Rīgas pusē, esam ieviesuši par tradīcijas neatņemamu sastāvdaļu došanos pie Brīvības pieminekļa, nolikt ziedus kopā ar citiem draudzes cilvēkiem pēc dievkalpojuma. Vienmēr nesam līdzi Latvijas valsts karogu. Vakarā notiek lielā rosība virtuvē. Bērni gatavo gardumus valsts karoga krāsās, dziedam dziesmiņas par Latviju. 

Vai to var saukt par patriotismu? Iespējams. Šis viss ir maza daļa no mana patriotisma…  

Manā ģimenē īpaši esam iecienījuši kēksiņus no sarkanām bietēm.  Mēs gribam, lai arī tavās mājās top Latvijas dzimšanas dienas īpašie kēksiņi, tāpēc dalīšos ar recepti. Izmēģini!