Šoreiz Dievs mani uzrunāja caur skarbiem Jeremijas grāmatas pantiem. Tie lika man pamatīgi aizdomāties. Kam es upurēju savu laiku? Kādu ļaunumu es nodaru pati sev? Un citiem?
Pēdējā laikā pamanīju, ka bezvērtīgi tērēju daļu no sava laika. Nodarbojos ar visādiem niekiem, lai nebūtu jādara tas, ko negribas un nepatīk darīt. Bet kā varam lasīt gudros mēdijos, laiks ir viena no mūsu lielākajām bagātībām.
Laiks ir Dieva dāvana man un tev, mums visiem…
Kam patiesībā mēs katrs ziedojam vai upurējam sevi?
Es prātoju par to, ko redzu…Mūsdienās vīrieši ziedo daudz laika sporta zālēs, lai uzaudzētu iespaidīgus muskuļus. Bet…tie ir dekorācija…šie muskuļi ir bezjēdzīgi. Es jūsmoju par vīriešu muskuļiem, kuri uzaudzēti darot smagos vīriešu darbus ģimenē – nesot smagās iepirkuma somas no veikala, skaldot malku, nesot mājās nogurušos, pusaizmigušos bērnus …
Daudzi no mums upurē laiku darbam, lai nopelnītu pēc iespējas vairāk naudas, jo vajag mašīnu, jaunāko tehniku, delikateses… Vajag? Vai tiešām to vajag? Kopš viena no manām draudzenēm atteicās no mašīnas, viņa kļuvusi daudz laimīgāka un veselīgāka. Kā tā? Viņai nav vairs rūpes par benzīna cenām, auto aprūpi un novietošanu – viņa brauc ar riteni. Nepārprotiet teikto! Ir cilvēki, kuriem automašīna ir nepieciešama, kuri to izmanto lietderīgi un saprātīgi.
Varbūt pirms ko dari vai iepērcies, pajautā sev: vai man patiesi tas ir nepieciešams un būs par svētību? Vai tu sevi netuvini garīgai vai fiziskai iznīcībai?
Diezgan daudzi upurē veselību izpriecu un godkāres vadīti.
Atbildi pats sev uz Dieva uzdoto jautājumu „kāpēc jūs darāt tādu lielu ļaunumu paši sev?” Mīļie, nemeklēsim ienaidnieku. Mēs paši esam postītāji – mēs upurējam ģimenes vērtības, izvairāmies no tikumīga dzīvesveida, iznīcinām savu Dieva doto tēvu zemi, piesārņojot un pārdodot tās bagātības…
Un dīvaini, kad viss ir labi – sakām – man paveicās, uzsmaidīja veiksme. Es to paveicu! Tad mēs nepieminam Dievu, nepateicamies Viņam. Bet, kad notiek nelaime, esam nepatikšanās – brēcam – kāpēc Dievs to pieļauj!? Dievs, kur Tu esi!?
Atbildi atradīsi šeit! „Bet tie Mani neklausīja un aizdarīja savas ausis, nerādīdami, ka viņi atgrieztos no savas bezdievības un neupurētu vairs citiem dieviem. Tādēļ iedegās Manas dusmas un Mana bardzība un liesmoja Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, ka tās kļuva par kailām drupu kaudzēm un tuksnesi, kā tas vēl šodien redzams. Un nu, tā saka Tas Kungs Cebaots, Israēla Dievs, kāpēc jūs darāt tādu lielu ļaunumu paši sev, ka aiziet bojā vīri un sievas, bērni un zīdaiņi no Jūdas vidus un nekā vairs no jums nepaliek?” Jeremijas grāmata 44: 5-7
Pie durvīm jau klusi klauvē Adventes laiks. Un tuvojas Ziemassvētki…Lūk, pēdējais jautājums: Vai atkal skriesi pa veikaliem, meklējot Ziemassvētku dāvanas no pasūtījumu saraksta un tēlosi Santa Klausu? Bet varbūt sirsnībā noadīsi zeķu pāri dāvanai un uzrakstīsi mīļu vārdu cauraustu vēstuli?
