Dievs mani uzrunāja fantastiskā veidā dalīties ar liecību.
Šai rakstu vietai ir kas īpašs, Dievs saka- KAD iesi cauri… nevis JA iesi cauri… Tas nenozīmē, ka Dievs ir devis tev šādus pārbaudījumus, tas tikai nozīmē, ka tu vēl aiz vien dzīvo uz zemes un ir reizes, kad sastopies ar to, kas nav bijis paredzēts tev, bet zini- lai arī kam tu cauri ietu, Dievs tev ir līdzās un kad tu lūdz, atbilde jau ir ceļā, kad tu turi fokusu uz Dievu un sper soli Viņa vadībā zini- galā ir uzvara!
Vai esi dzirdējis par Dieva brīnumiem, kas liekas nereāli, pārdabiski? Domā tādi vairs neeksistē? Lasi tālāk, lai uzzinātu…
Šogad mūsu ar vīriņa sirdīs bija kāds priecīgs notikums, vīra jaunākajām brālim 29.maijā bija iesvētības savā draudzē. Mūsu sirdis gavilē par to. Tā bija svētdiena un mēs šajā svētdienā devāmies viņu sveikt. Izbraucām no mājas ātrāk, lai paspētu vēl nopirkt ziedus. Kad bijām nopirkuši ziedus devāmies uz Baznīcu, kurā vīra jaunākais brālis tiks iesvētīts. Dievkalpojuma beigās aicināja uz Svēto vakarēdiens, par ko es biju tik priecīga, jo kādu laiku nebiju to saņēmusi dažādu apstākļu dēļ. Svētā Vakarēdiena laikā es stāvēju uz ceļiem un Dievam teicu– Dievs šeit es esmu, šeit ir mans vīrs un bērni, visa mana ģimene un mēs piederam Tev. Mēs vienojamies ar Tevi vienā miesā, aizskar mūsu ikkatra sirdis, sargā to, vadi to un Esi vairogs. Cik gan ātri viss ievirzījās citā gultnē un fokuss pēkšņi aizpeldēja.. Neierasti mūsu ģimenei biķerī bija īsts vīns.. Tas bija negaidīti, mūsu ģimene nelieto alkoholu līdz ar to tas bija pārsteigums mums nesagatavotiem. Pēc Dievkalpojuma uzzinājām, ka šis mācītājs ir pirmo reizi šajā Baznīcā un, ka īstenībā mēs nemaz nevarējām piedalīties Svētajā Vakarēdienā, jo neesam šajā draudzē. Jutos apjukusi, savā ziņā vainīga..
Mulsums, šaubas un vainas apziņa– velns to iesēj, lai tik mūs novirzītu no mērķa un fokusa!
Braucām uz mājām. Tajā brīdī bijām bijuši prom no mājas jau 4 stundas. Vienmēr braucot garām mūsu mājai es pētu to. Bet šoreiz iebraucot pagalmā un vērojot vīriņa istabu, tur likās savādi miglains…Pēc Dievkalpojuma jutos nogurusi un nepievērsu tam uzmanību. Pieejot pie mājas durvīm un slēdzot vaļā tās es dzirdēju savādus skaņas signālus. Atverot durvis sapratu, ka pīkst dūmu detektors, bet neredzēju ka kaut kas degtu. Paskatoties uz istabas durvīm ieraudzīju, ka durvju augša bija melna no dūmiem, kas centās izlausties caur tām. Tas bija šoks. Es sāku saukt vīriņu, jo šoks bija mani pārņēmis pilnībā. Man lika doties ārā – tālāk no mājas. Mans vīriņš centās iekļūt savā istabā, bet karstums un indīgi kodīgie dūmi turējās pretī un durvis bija grūti atvērt. Beidzot, pēc pāris mēģināšanas reizēm tas izdevās! Bet saskatīt kaut ko melnajā dūmu mutulī bija teju neiespējami. Vīriņš saskatīja, ka nedaudz virs grīdas kaut kas gruzd, bet uguns liesmu nebija. Kā tas iespējams? Iznests laukā tas izrādījās papīra dvielis. Visas durvis tika atvērtas, lai dūmi tiktu pēc iespējas ātrāk izvēdināti un mēs saprastu, kas ir noticis. Tikai pēc laiciņa mēs aptvērām, ka istabā bija degusi visa saules paneļu lādēšanas sistēma – sadegusi, pilot plastmasai. Kūstot tas bija tālāk skāris tādas konkrētas lietas kā: pasi, auto tehniskās pases, wifi rūteri, mobilo, Ukraiņu bēgļu auto atslēgas ar imobilaizeri, mūsu auto atslēgas ar imobilaizeri. Man uz to visu skatoties bira asaras un es pateicos Dievam– mūsu māja ir no koka. Vienīgā siena šajā istabā, kas bija apmesta bija siena, pie kuras stāvēja visa lādēšanas sistēma, viss pārējais bija reģipsī, tieši virs sistēmas griestos bija vilkti vadi, kas pienāca šai sistēmai, viņi visi bija deguši, bet apstājušies pie griestiem, jo mans vīriņš bija foliju katram vadam aptinis apkārt. Ieejot istabā bija sajūta, ka Dievs būtu nolicis vairogu apkārt visai ierīcei, kas dega tādā veidā – neļaujot ugunij tālāk izplatīties.. Pie pretējās sienas pudeles bija no karstuma kusušas, viss deformēts.. Tajā dienā atbraucām uz ugunsgrēku, ko Dievs bija jau nodzēsis.
Piezīme: lai arī vadi bija sadeguši un pat akumulatori, un ierīces, kas pārveido strāvu, lai varētu sadzīves tehnika darboties, mājās elektrība vēl dega un ūdens sūknis vēl strādāja. To gan visu drošības nolūkos ātri vien atvienojām. Dūmu nogulsnes visā mājā ilgi centos likvidēt. Paldies Dievam, mūsu māja bija apdrošināta, bet vai viņi izmaksās apdrošināšanu, ja vienīgā elektrība, kas mums nāk ir no saules paneļiem un visa sistēma nodega?
Bijām lūgšanās par to, lai Dievs visu vada un sakārto.
Dievs deva mums sertificētu cilvēku tikai 40 minūtes pirms mums bija jāpaziņo, vai paši atradīsim cilvēku, kas novērtēs ugunsgrēka izcelšanās iemeslu. Ja mēs to nevarētu, process ieilgtu un viņi sūtītu savu sertificēto cilvēku, kas nozīmētu vēl ilgāku ugunsgrēka seku neaizskaršanu, lai to varētu novērtēt.
Mēnesi vēlāk mums apdrošināšana izmaksāja naudiņu un mēs uzsākām istabas atjaunošanu. Tagad tā ir pilnībā atjaunota.
Papildus Dievs vienkārši izlēja savus brīnumus pār mums:
- mums ir 4x jaudīgāka šī sistēma, kas savāc un pārveido strāvu ( tā kas nodega);
- mēs papildinājām saules paneļus;
- visu sistēmu izvietojām ārā un Dievs sagādāja brīnumu – dzelzs kasti par velti, kad par līdzīgu citi prasīja 100 eiro;
- Ukraiņu bēgļu auto atslēgas, lai arī bija kusušas un stipri bojātas – imobilaizeri strādā, auto var atslēgt un braukt. Auto atslēgas pašlaik labi kalpo to īpašniekiem!;
- Mūsu auto arī var atslēgt un iedarbināt.
Mēs nebeidzam slavēt Dievu! Nē, tās nav šausmas, kam mēs cauri izgājām! Mūsu situācijā Dievs tik bagātīgi izlēja savu žēlastību un pārdabiskus brīnumus, ka droši varam teikt: Dievs mūs ir vairāk svētījis nekā jebkad mēs būtu varējuši domāt! Un citreiz tas ir prātam neaptverami. Uz ko ir tavs fokuss, kad nāk kas šāds?
