Pilnīgi pareizi ķirbja auglis ir lielākā oga pasaulē.
Vieniem ķirbis garšo, citiem ne visai. Daži neēd to nemaz. Bet velti, jo ķirbis ir unikāls – to var izmantot pilnīgi visu… pat mizu.
Šo lielo dzelteno ogu izmanto kosmetoloģijā, ārstniecībā, pārtikā vai vienkārši skaistai dekorācijai.
Jau senatnē no ķirbjiem gatavoja ne vien traukus, bet arī dažādus mūzikas instrumentus: grabuļus, bungas, un pat stīgu instrumentus un stabules.
Ķirbis ir bagāts ar minerālvielām un vitamīniem. Satur C un B grupas vitamīnus un minerālvielas aminoskābes, karotīnu, pektīnvielas, fosforu, silīciju, kobaltu, magniju, varu. Pat miza un kātiņš satur bagātīgu ķīmisko sastāvu. Bet beta – karotīns ķirbjos ir daudz vairāk kā burkānos.
Vai esat ievērojuši, ka ķirbis pielāgojas citām ēdiena sastāvdaļām – ķirbi var lietot gan saldos, gan pikantos ēdienos. Dzeltenais milzenis „neizlec”, bet iekļaujas garšu buķetē. Dalīšos ar vienkāršu veidu, kā sagatavoju ķirbi, lai panašķētos… Bļodā sagriežu nomizotu ķirbja daivu nelielos gabaliņos, pārleju izspiestu citrona sulu. Labi samaisu. Pārleju ar medu un atkal samaisu. Tad lieku ledusskapī uz nakti, lai ievelkas. Ķirbja gabaliņi izdodas saldskābi. Šis kārums nav domāts ilgai glabāšanai. Pēc pāris dienām var gatavot jaunu.
Padalies arī tu ar kādu recepti vai padomu!
Raksti avize@bakuguns.lv