NEĒRTĀS SARUNAS – Vai vari uzticēties ģimenei, draugiem, savam tuvākajam?

Vai bieži esat uzticējušies cilvēkiem – tuviem, mīļiem cilvēkiem – un tikuši sāpināti? Jutušies pievilti? Es esmu. Man piemīt tāds netikums, kā iedomāties savus tuvākos pareizākus (ja tā var izteikties) nekā varbūt viņi ir…Un, kad viņi ar savu rīcību un vārdiem sāpina mani, es jūtos nelaimīga un vīlusies…Bet es aizvien no jauna kāpju uz šī iedomu grābekļa un saņemu sitienu pa pieri…

Pēdējais belziens bija visai pamatīgs…Sajutu vilšanās sāpes līdz asarām…Jo visvairāk var sāpināt tieši tuvie, tieši mīļie…Mani sāpināja man mīļu kristiešu vārdi un rīcība. Ticīgie draugi sagrāva manas gaidas un cerības…Es dusmojos. Es apvainojos. Es nosodīju viņus…

Par laimi pēc neilga laika, es sapratu, ka Dievs man dāvā mācību stundu. Debesu Tēvs man māca pieņemt cilvēkus tādus, kādi tie ir patiesībā. Vēl vairāk – Dievs man māca savus tuvākos mīlēt, neskatoties uz viņu vārdiem vai darbiem. Māca man nedusmoties, neapvainoties, nenosodīt. Prātā nāca vārdi – vienīgi

DIEVS IR UZTICAMS. 

Gan Mateja, gan Marka, gan Lūkas evaņģēlijā ir rakstīts, ka ģimene un draugi tevi nodos. Skarbi vārdi, bet patiesi. Mēs paši ar saviem vārdiem un darbiem – nemaz nerunājot par domām – citus pieviļam un nododam…

Vajadzīga liela drosme, lai paraktos sevī dziļāk un atzītos paši sev, ka neesam balti un pūkaini kā pirmais sniegs. Vai tev un man vienmēr apkārtējie var uzticēties? Vai mēs vienmēr izpildām solīto?  Vai mēs protam glabāt uzticētos noslēpumus? Vai mēs, reizēm domājot par savu labumu, nepieviļam citus? Vai kādreiz, nokļūstot aprunātāju barā, nesākam arī aprunāt klāt neesošo cilvēku? Ja arī tikai klusējot klausāmies, tā ir nodevība, jo aprunātais nevar aizstāvēties. Ja atklājāt tagad sevī kādu ēnas pusi, neesiet pārāk bargi pret sevi. Sāksim mainīties! Mācīsimies būt uzticami! Sāksim ar mazumiņu. Jo Dieva Vārds saka:

„Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas ari lielās lietās ir uzticams.” Lūkas 16:10

Un mācīsimies pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir – ar nepilnībām, kļūdām, ēnas pusēm. Jo vienīgi

DIEVS IR NEVAINOJAMS. 

Zinot mūsu vājumu, Dieva Vārds mūs mierina:  

„Ja būsim neuzticami, Viņš paliks uzticams 2.Timotejam 2:13

Svētie Raksti neļaus mums aizmirst:

„Dievs ir uzticams.” 1.Korintiešiem 1:9

Bībelē varam lasīt brīnišķīgus apsolījumus, kas vienmēr ir patiesi. 

Lūk, viens no tiem stiprinājumam.:

„Tas Kungs ir uzticams. Viņš jūs darīs stiprus un pasargās no ļauna.”2.Tesalonīkiešiem 3:3

Būsim uzticami – lūgsim viens par otru, uzmundrināsim un stiprināsim viens otru kad vien iespējams!