Kad tu piedzimsti no augšienes, tev Dievs dod daļiņu no Sevis- Svēto Garu! 

 Jo vēl tikai cerībā esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer? Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām. Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. Bet tas, kas izpētī sirdis, saprot, ko Gars grib, ja tas ar dievišķiem vārdiem nāk palīgā svētajiem. PĀVILA VĒSTULĒ ROMIEŠIEM 8:24-‬27 

Kad tu piedzimsti no augšienes, tev Dievs dod daļiņu no Sevis- Svēto Garu! 

Un es lūgšu Tēvu, un viņš dos citu Aizstāvi, lai tas būtu pie jums mūžīgi, Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa to neredz un to nepazīst; bet jūs to pazīstat, jo viņš pastāvīgi ir pie jums un mājos jūsos. JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 14:16-‬17

Svētais Gars mums ir dots, lai mēs spētu pieņemt pareizus lēmumus, spētu atteikties un pateikt nē grēkam,kā arī lai lūgtu ar mums un par mums. Viņš ir mūsu vienīgais patiesais spēka avots, mūsu dzīves pareizai virzībai un vadībai, mūsu aicinājuma izpildīšanai. 

Vai tev kādreiz ir sāpējusi sirds, kad tev ir par kādu jāaizlūdz? Tā ka tava sirds plīst aiz sāpēm? Tieši tad Svētais Gars nopūšas un aizlūdz ar bezvārdu nopūtu. Šīs aizlūgšanu nopūtas ir tik dziļi vārdi, ko pat nav iespējams izteikt.  

Es izstāstīšu kādu piemēru no savas dzīves,kurā atspoguļota šī Svētā Gara nopūta. 

Pirms neilga laika mans tētis atbrauca no Vācījas, lai satiktu savus tuvākos.  Pirms vairāk kā 3 gadiem viņam atklāja vēzi. Tēti es nebiju redzējusi 2 gadus un šajā laikā daudz kas bija mainījies. Kad beidzot tētis izkāpa no mašīnas, es viņu vairs neatpazinu un manu sajūsmu nomainīja sirdi plēsoša sajūta.  Viņš svēra vairs tikai 45 kilogramus, pagaidu zobu protēzes bija stipri par lielu un viņa acīs vairs nebīja degsmes. Es klusībā lūdzu, bet nekādi nespēju atrast īstos vārdus, mana sirds vēl aizvien aiz sāpēm plīsa pušu un kad vien tēta nebija līdzās man nācās valdīt asaras.  Svētais Gars manā lūzuma brīdī, manā nespēkā turpināja lūgt. Tētis pie manis bija atbraucis uz divām dienām, pēc viņa aizbraukšanas mana sirds turpināja sāpēt un es turpināju lūgt. Ceturtās dienas rītā mana sirds vairs nesāpēja, Svētais Gars bija beidzis aizlūgt, bet pāris stundas vēlāk es uzzināju,ka mans tētis bija nu jau devies mūžībā. Esmu tik ļoti pateicīga Dievam, ka Viņš mums ir devis Aizlūdzēju, kas ir spējīgs aizlūgt tad, kad mēs neesam spējīgi to darīt. 

Lūgsim: Aba Tēvs, es pasakos par to, ka Tu mums esi devis daļiņu no Sevis- Svēto Garu. Paldies, ka Tu mani esi īpaši veidojis un nodrošini ar visu nepieciešamo, lai es piepildītu Tevis doto uzdevumu. Jēzus Vārdā, Āmen!