Jēzus Kristus – mans brālis!

Ikviens kurš dara mana debesu Tēva gribu ir mans brālis un mana māsa, un mana māte. Tā atbildēja Jēzus Saviem mācekļiem, kad viņi Jēzum bija pateikuši ka Marija, Jēzus māte, Viņu meklē. (Mateja 12:50)

Es gribētu teikt ka vienmēr paklausu Dievam, bet tad es melotu. Ko nozīmē būt daļai no Dieva ģimenes? Vai atrašanos tajā jānopelna ar ieklausīšanos Svētajā Garā un paklausību Dievam? Varbūt Dievs pieņem tikai izredzētos Savā Saimē, tā teikt vietu skaits ierobežots..

Draugs, vai tev ir atbildes? Bībele ir brīnišķīga grāmata, tajā var atrast visas atbildes..

Pāris reizes esmu aizkavējusies pie šīs rakstu vietas: „ Ja Viņš (Jēzus) būtu uz zemes, tad Viņš nemaz nebūtu priesteris, jo šeit jau ir citi, kas pienes upurdāvanas pēc bauslības, kuru kalpošana ir tikai atspulgs un ēna debesu kalpošanai, kā tas tika atklāts Mozum, kad viņš bija gatavs uzsliet derības telti. Pielūko, saka Kungs, dari visu pēc tā parauga, kas tev tika parādīts kalnā.” (Ebrejiem 8:4-5).

Ēna nespēj parādīt to patieso skaistumu kāds piemīt tam ko gaisma apspīd. Un ja pasaulē esošās svētības ir tikai ēna, tad pavisam droši Dieva Gaismā esošais ir daudz labāks, arī ģimene.

Ģimenes virs zemes ir dažādas, par to nav šaubu un tajā nemaz neiedziļināšos.. es esmu starp tiem laimīgajiem, kuriem iepriekšējās paaudzes nelika nopelnīt vai atstrādāt savu atrašanos ģimenē. Man pietika ar piedzimšanu, lai kļūtu par pilntiesīgu ģimenes locekli. Manuprāt, arī Dievam pietiek ar to, ka tu piedzimsti Viņa ģimenē. Kā var piedzimt Dieva ģimenē? Pieņemot Jēzu Kristu, jo Viņš ir vienīgais ceļš, durvis pie Dieva. Izklausās vienkārši un patiesībā tieši tik vienkārši tas arī ir.

Manuprāt grūtākais ģimenē ir nevis piedzimšana, bet gan savstarpējo attiecību veidošana. Nereti attiecību veidošana iet roku rokā ar tālāko robežu pārbaudīšanu. Kā jau minēju ir dažādas ģimenes. Ir ģimenes, kur nav nepieciešami vārdi, lai saprastu, kas notiek ar kādu ģimenes locekli un ir tādas, kurās kāds ģimenes loceklis sevi ir padarījis par svešinieku savējiem nesazinoties pat gadiem. Domāju, ka Dieva ģimenē ir līdzīgi. Ir Dieva bērni, kuri izvēlas stiprināt savu saikni ar Debesu Tēvu, izbrīvējot savu laiku steidzīgajā pasaulē, lai iepazītu Viņu tuvāk. Un ir Dieva bērni, kas novērsušies no savas ģimenes, padarījuši sevi par svešiniekiem. Dieva pacietība ar mums ir apbrīnojama. Tas vien, ka Viņš vēl dāvā mums iespēju atgriezties un saņemt piedošanu, pagarinot žēlastības laiku virs zemes, atklāj Dieva pārākumu mīlestībā.

Spriežot pēc savas ģimenes virs zemes, domāju, ka arī atrasties Dieva ģimenē nozīmē mācīties cienīt otru, apgūt robežas un paklausīt dzīves ceļā esošajām norādēm, kuras izlikuši pieredzes bagātāki ģimenes locekļi.