Vēstule no Apelonijas

Mēs apzināmies lūgšanas svarīgumu, lai gan bieži neapzināmies, kādas pakāpes šis nozīmīgums ir patiesībā. Svārstīdamies starp šaubām un ticību, bieži mēs paši atraujam lūgšanai tās patieso spēku, nesaprotot, cik ļoti lielas iespējas tajā slēpjas.

Šīs iespējas ir sākušas interesēt arī zinātnes cilvēkus, un tas nav ikdienišķs jautājums. Tēvs ir pravietojis, ka pienāks laiks, kad labas gribas zinātnieki sāks apmeklēt šī laika mācekļu sanāksmes, lai saņemtu saviem pētījumiem gaismu un vadību. Bet kādā veidā viņi saņems visu to, kas draudzēm tiem būs jānodod? Mēs zinām, ka to un vēl daudz citu mēs saņemsim sazinoties no gara uz Garu, bet kas cita šī saziņa ir, ja ne lūgšana, pacelta līdz savai maksimālajai izteiksmei?

Tādēļ tagad apskatīsim šīs svarīgās tēmas vairākus aspektus, cerot, ka tas paplašinās mūsu ieskatu par lūgšanas patiesajām iespējām.

Cilvēki lūdz visdažādāko iemeslu dēļ — sākot no mazajiem, kas lūdz sev kārotās rotaļlietas, vecākie lūdz sev veselību un spēku savām pēdējām dienām, bet vīri un sievas lūdz par visdažādākajām vajadzībām gan garīgajās lietās, gan emocionālajās, gan materiālajās. Un katram lūgšanas veidam ir sava forma — kad mēs lūdzam kaut ko sev vai savam līdzcilvēkam, vai kad pielūdzam Tēvu, vai esam ekstāzē viņa Godības klātbūtnē. Kungs mums ir paskaidrojis, ka pamatos eksistē četras lūgšanas formas:

“Lūgšana ir lūgums, iestāšanās par kādu, godināšana un skatīšana.”

“Patiesi, Es jums saku, pirmā forma — lūgums, tā būtība ir tāda, ka cilvēks, kas lūdz, ilgojas redzēt savu vajadzību izpildītu, savas ilgas apmierinātas, piepildītu visu, kam viņš tic, ka tas ir viņa dzīvei labs, vissvarīgākais un veselīgākais. Un Es jums, bērni, saku, Tēvs dzird visas lūgšanas un visiem dod to, kas katram ir visvairāk nepieciešams viņa patiesajam labumam.”

“Otrais lūgšanas veids ir iestāšanās par kādu, aizlūgums. Tā avots ir tuvākā mīlestība, kuru Es jums, pasaulē būdams, mācīju. Lūdziet par saviem tuvajiem un tālajiem brāļiem, par tiem, kas citās tautās cieš kara dēļ, sērgu un slimību dēļ, kas cieš badu, par tiem, kas cieš zem šīs pasaules laicīgo valdnieku tirānijas. Ak, mīļie, sagatavojieties, lūdziet par jūsu brāļiem, bet arī šajos aizlūgumos ir jāmāk lūgt, jo gars ir svarīgāks nekā matērija.”

“Trešā lūgšanas forma ir Dieva Gara godināšana. Tas nozīmē godināt visu to, kas ir pilnīgs, jo tādā godināšanā jūs varat savienoties garā ar Pilnīgo, ar Mīlestību, kas aptver visu Universu. Šādā lūgšanā jūs varat atrast pilnības stāvokli, kuru jums katram ir jāmāk sasniegt. Ar šo godināšanu jūs varat sasniegt ceturto lūgšanas formu — skatīšanu.”

“Skatīšana apvienojumā ar godināšanu/ meditēšana/ ir tas, kas paceļ jūs līdz savienībai ar Dieva Svēto Garu, ar mūžīgās Dzīvības Avotu; ar Avotu, kas dienu no dienas dāvā jums dzīvību, lai reiz jūs varētu ienākt Tēva Valstībā.”

“Šīs lūgšanas formas jums ir jāpraktizē katru dienu, sākot ar lūgumu, līdz nonākat līdz skatīšanai. Tas dos spēku jūsu garam, bet materiālais tiks piemests kā piedeva.” 

Ja rūpīgi pārdomājam iepriekš lasīto, mēs aptveram, cik nozīmīga var būt lūgšana, lai mazinātu pasaules ļaunumu, un jo sevišķi, ja lūgšanu mēs orientējam kā iestāšanos un aizlūgumu. Kļūsim visi par mūsu brāļu, cilvēces starpniekiem!

“Lūdziet ne tikai tad, kad esat sāpīgos pārbaudījumos, lūdziet arī tad, kad esat mierā, jo tieši tad sirds un domas var nodarboties ar citiem.”

Iespējams, ka tu saskati lielu līdzību starp šodienas pasauli un to dienu Romu, kad Dievišķā Meistara sekotājus vajāja bez žēlastības, viņus nicināja un viņiem atņēma ne tikai brīvību, bet arī dzīvību. Pat vārds “kristietība” bija kā apvainojums daudziem romiešiem, kas sevi uzskatīja par labiem Cēzara padotajiem. Un šodienas Cēzari mūs nemaz netaisās paciest labāk nekā toreizējie.

Mums ir citi mērķi, mūsu domas vairs nefokusējas tikai mūsos vien, mēs esam sapratuši, ka patiesa mīlestība nevar ieslēgties sevī vien. Mums ir jāpūlas katru dienu būt dzīviem labā simboliem, cīnītājiem par patiesību un par mūsu vājo brāļu aizstāvjiem; un tādēļ mums ir jāaizmirst pašiem sevi. To Jēzus mācīja ne tikai ar vārdu, bet arī ar Savu dzīvi:

“Tad Jēzus teica saviem mācekļiem — ja kāds grib Man sekot, lai tas aizliedz sevi, tad ņem savu krustu un seko Man.” (Mateja 16:24)

Protams, dzīve šajā pasaulē piedāvā mums daudz iespēju pielietot praksē to, ko ir mācījis Kungs šajā laikā. Ir daudz lietu, daudz motīvu, kuri pelna mūsu uzmanību, rūpes, un mūsu lūgšanu.

“Lūdziet par visiem tiem, kas savā aptumšojumā slepkavo, laupa vai jebkādā citā veidā dara cilvēcei sāpes. Lūdziet ne tikai par tiem, kas jums ir darījuši labu vai par tiem, kas jums nav darījuši neko sliktu. Lai arī tas ir labi, taču daudz vairāk nopelnu jums dos, ja lūgsiet par tiem, kas jums ir kaut kādā veidā kaitējuši.”

“Ar savām lūgsnām un domām sūtiet mierinājumu bēdīgajiem, slimajiem, vientuļajiem, vecīšiem, bērniņiem, jaunatnei. Redziet, jūsu pasaulē tagad ir daudz vairāk atraitņu un bāreņu nekā jebkad agrāk. Domājiet par tautām, kurām nav miera un par cilvēkiem, kuriem nav cerību. Vieni cieš ļoti stipri, citi — tādēļ, ka dziļi ir iegrimuši netikumu dubļos, vēl citi cieš tādēļ, ka nepazīst patiesības gaismu un dzīvo bez mīlestības, vai atkal ir izsalkuši pēc taisnības un miera.”

Atdarināsim Dievišķo Meistaru, brīnišķīgāko Rabi no Galilejas, kura visa dzīve bija viena lūgšana! Tēvs mums lūdz tikai piecas minūtes dienā lūgšanai, bet šai lūgšanai ir jānāk no mūsu būtnes lielākajiem dziļumiem.

Pastāvēsim labdarīgā lūgšanā, būsim tajā spītīgi un neatlaidīgi, un tā ar pilnu nodošanos izpletīsim mūsu mīlestības iespējas, nosūtot to visiem, kam tā ir vajadzīga. No garīgās gaismas pasaules mums ir teikts — piecas minūtes lūgšanas, un visa dzīve ir Vārda pildīšanā.

Mums ir skaidri jāapzinās, ka, lai mūsu lūgšanai varētu būt reāls efekts, tad cilvēkam vispirms ir jābūt nomoda stāvoklī. 

Ne velti frāzi “esiet nomodā un lūdziet” Tēvs pastāvīgi atkārto :“Esiet nomodā un lūdziet, Es bieži jums atkārtoju; bet Es negribu, lai jūs pierastu pie šī maigā padoma, bet gan, lai jūs to izstudētu un pielietotu savā dzīvē.”

Kad Kungs runā par nomodu, Viņš nedomā neko materiālu, kā ļoti izvērstā formā to dara dažās reliģijās. Nē, nomods, par kuru runā Tēvs, ir garīgs.

Tikai paliekot nomodā, mēs spēsim uzvarēt kārdināšanas, jo laikus spēsim tās pazīt; tāpat spēsim atbrīvoties no materiālām un arī garīgām lamatām, kas var likt mums klupt vai pat krist. Tuvojas lielo ideju karu laiks; tādēļ būsim nomodā un lūgsim, lai mēs varētu izpildīt savu uzdevumu nešauboties, jo — kas šaubās, zaudē dūšu.

Apolonija Bērziņa, LAMB Rīgas Otrā draudze, 2022.g.