Marka ev. 13:1-8
Četras mācītājas
skaidro vienu Svēto Rakstu vietu
1Kad Jēzus izgāja no tempļa, viens no viņa mācekļiem sacīja: „ Skolotāj, paskat, kādi akmeņi un kādas celtnes!” 2Un Jēzus tam sacīja: „ Vai redzi šīs milzīgās celtnes? Te akmens uz akmens nepaliks, kas netiktu nopostīts.” 3Kad viņš sēdēja Olīvkalnā iepretī templim, Pēteris, Jēkabs, Jānis un Andrejs izjautāja viņu atsevišķi: 4„Saki mums, kad tas notiks un kāda būs zīme, kad tas viss piepildīsies?” 5Un Jēzus sāka tiem stāstīt: „Pielūkojiet, ka jūs kāds nepieviļ. 6Daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: es tas esmu, – un tie pievils daudzus. 7Bet ikreiz, kad jūs dzirdēsiet runājam par kariem un vēstis par kariem, neuztraucieties: jo tam tā jānotiek, bet tas vēl nav gals. 8Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, dažviet būs zemestrīces un bads; tas viss būs dzemdību sāpju sākums.”
kalpo Kuldīgas draudzē
Šajos 8 pantos ir trīs lielas domas, par kurām varētu uzrakstīt atsevišķus sprediķus. Bet kādēļ Marks vēlējās, lai mēs tās lasītu vienu aiz otras? Kādēļ Jēzus to tā sacīja?
1.doma – Viss, kas ir uz zemes, uz šīs pasaules, pazudīs. Paliks tikai tas, ko Jēzus būs ielicis mūsos. Var jau domāt, ka tas vairāk attiecas uz neticīgajiem. Bet vai tiešām tas ir tā? Ko Jēzus caur Svēto Garu mums saka? Vai Viņš saka, ka mums katram var būt šādi tempļi, kurus esam paši uzcēluši? Varbūt tos esam uzcēluši ar savu kalpošanu, uzskatiem? Iespējams, Jēzus mums atklāj, ka šie tempļi nepastāvēs, lai nekoncentrējamies uz tiem! Ka esam pārāk daudz uzmanības veltījuši ārējām lietām, apstākļiem, bet Jēzus klauvē un saka – necel to, meklē Mani!
2.doma – Pielūkojiet, ka jūs kāds nepieviļ! Jēzus saka – esiet zinoši! Kā mēs varam būt zinoši? Pavadot vairāk laiku ar Dievu – lasot Bībeli, meklējot Viņu – Viņa gribu.
3.doma – Pēdējie laiki. Laiki, kas mūs mēdz biedēt, kas nes līdzi karus, zemestrīces, vulkānu izvirdumus. Tomēr Jēzus mums saka: „NEBAIDIES, Es nesaku, ka tas ir gals – tas ir tikai iesākums!”
Es domāju, ka visus 8 pantus caurvij divas lietas:
- Dievs mūs vēlas iedrošināt, sakot – neuztraucies, par apkārt notiekošo. Tev nav tas arī jāignorē – esi zinošs, bet nesatraucies par to. Turi mieru savā sirdī.
- Savu uzmanību vērs uz Jēzu. Mēs visi gaidām Jēzus otro atnākšanu. Bet vai Jēzus atnākdams atradīs mūs tādus, kādus Viņš vēlas mūs redzēt? Viņš mūs pazīs pēc miera un mīlestības mūsos! Āmen.
kalpo Tašu draudzē
Ļoti interesants rakstu sākums – mācekļi iznāk no tempļa un sāk apbrīnot apkārt esošo. Tas lika man aizdomāties, cik gan viegli ir apbrīnot gala rezultātu. Apbrīnot kaut ko izveidotu vai kāda aizsāktu kalpošanu, bet cik daudz grūtāk ir apbrīnot lietas ticībā. Es neredzu, bet es ticu, ka būs. Un Jēzus mācekļiem norāda, ka tas, ko jūs redzat, tas nav pastāvīgs. Jēzus vēlas, lai mēs vērstu savu skatu uz kaut ko svarīgāku. Dažkārt mēs aizejam galējībās, piemēram, sakot „es dzīvoju šodienai un man ir vienalga, kas būs rīt!” Tomēr Jēzus saka- tas, ko tu redzi šodien, rīt var vispār nebūt. Viņš aicina mūsu domas, ticību un skatu vērst uz mūžīgām vērtībām. Protams, šī rakstu vieta runā arī par pēdējiem laikiem. Pēdējie laiki sākās no brīža, kad Jēzus tika uzņemts debesīs. Neviens nezina to dienu, stundu, kad Jēzus nāks pēc mums. Bez šaubām, šajos laikos ir kādas zīmes, ne vien brīnumainas, bet arī brīdinošas. Un cik gan tas būtu muļķīgi, ja es kā autovadītāja ignorētu ceļmalā redzamās brīdinājuma zīmes, sakot- es dzīvoju šodienai, man vienalga, ar mani ir Dievs, man viss būs kārtībā! Tā tik tiešām būtu muļķība.
Dieva Vārds – Bībele nes sevī arī brīdinājuma zīmes par nākamajiem laikiem, apliecinot, ka Jēzus otrā atnākšana ir ļoti tuvu. Ko mums darīt? Iedziļināsimies vēl vairāk Dieva Vārdā šajā žēlastības laikā. Paturot prātā Jēzus vārdus – neuztraucieties, tam tā ir jānotiek. Esi mierā! Bet kā mēs varam uzturēt mieru, šo gara augli – paļāvību? Vienkārši –ciešāk tuvojoties Jēzum! Tuvojies caur pielūgsmi, Bībeles studijām. Tikai tiem, kas tuvosies Jēzum, Viņš teiks – Es tevi pazīstu, nāc! Lai pēdējo laiku zīmes mūs nebiedē, jo mīlestībā nav baiļu, lai Jēzus mūs visus atpazīst!
kalpo Mātras draudzē
Mani uzrunā 2. panta vārdi –” Tu visas šīs ēkas redzi? Tur akmens uz akmens nepaliks. “
Mēs dzīvojam laikā, kad daudzas baznīcu ēkas ir pārvērstas par izstāžu zālēm, koncertzālēm. Tai pat laikā daudzas ir aizvērtas vai reti atvērtas, jo viņām nav apkārt ļaudis, kas nāktu meklēt vai ilgotos pēc Dieva. Daļai šis ir “pukstēšanas” laiks, daļai neizpratnes laiks. Bet Dievs nemājo celtnēs, Viņš mīt mūsu sirdīs. Ja mēs paskatāmies vēstures avotos – daudzas baznīcu ēkas tika iznīcinātas ar vienas bumbas sprādzienu. Viss, ko cilvēku rokas rada, tiek iznīcināts. Vienalga, cik skaista būtu ēka, tā agrāk vai vēlāk tiks iznīcināta. Jēzum ir vajadzīga tava pazemīgā sirds. Cauri gadsimtiem, paaudzi pēc paaudzes, kopš Jēzus uzņemšanas debesīs, cilvēki meklē zīmes par pēdējiem laikiem. Vai, ieraugot šīs zīmes, mūsu sirdis ticībā mainīsies? Šis ir laiks, kad esam aicināti no teorijas klausīšanās, sēžot baznīcu solos, pāriet uz praktisku darbošanos. Vai mēs pavadām pietiekami daudz laika lūgšanās vai evaņģelizējot? Šis ir laiks, kurā es aicinu mūs ieskatīties mūsu sirdīs un gatavot tās Kristus otrajai atnākšanai.
kalpo Cēsu draudzē
Es personīgi esmu nogurusi no šiem zīmju skaidrotājiem. Vieni skaidro tā, citi savādāk. Vienam liekas, ka kaut kas ir piepildījies. Otrs vēl tikai gaida, kad piepildīsies. Tas nav nekas jauns. 2000 gadus atpakaļ Pāvils arī domāja, ka viss tūlīt piepildīsies. Man ir jāpiekrīt tam, ka pēdējie laiki ir visu laiku un arī jāpiekrīt tam, ka Dievam ir cita laika izjūta nekā mums. Bet domājot par beigu laikiem, man prātā nāk Jura Rubeņa reiz teiktais- mīļais cilvēk, beidz satraukties par pasaules galu, jo tavs personīgais gals var pienākt kuru katru brīdi. Mums daudz kas apkārt notiek. Iespējams, mums savam personīgajam pasaules galam ir jāpievērš lielāka vērība. Jo laiku, kad Dievs nāks ar jaunu pasauli, neviens nezina. Zīmes ir dažādas un arī to skaidrojums, tādēļ Dievs mudina mūs vairāk koncentrēties uz savu ticību. Man liekas fantastiski, ka Jēzus saviem mācekļiem teica – vai tu redzi šīs ēkas, šos akmeņus? Labi, skaties, bet saproti vienu, tas tiks izpostīts. Manuprāt, Dievs mums grib jautāt: kas tev šobrīd pieder? Nekas. Patiesībā mūsu dzīvēs no materiālām lietām nav nekā paliekoša, – arī jūtas, attiecības nav paliekošas. Es zinu, – ir labi domāt, ka attiecības ar mūsu mīļajiem ir paliekošas, bet tas tā nav, jo tām vienā brīdī var iestāties gals. Mēs varam gudri spriest par zīmēm un baudīt dzīvi, bet atcerēsimies, ka tas viss ir tikai akmeņu kaudzes, kuras pazudīs. Un daudzi no mums dzīvo nevis ar uzceltiem mūriem, bet gan ar akmeņu kaudzītēm, par kurām Dievs saka – atbrīvojies no tām! Tas nav tikai materiālā ziņā, bet arī garīgi. Esi brīvs no pašu uzceltajām kaudzītēm. Dzīvosim nevis dzīves skaidrojumos, bet patiesās attiecībās ar Dievu, Viņa spēkā un gudrībā.
