Anna Dobele
RĪGAS 1. DRAUDZES MĀCĪTĀJA
UN ARMIJAS KAPELĀNE
NEBAIDĪSIMIES, BET MEKLĒSIM UN
IESAKŅOSIM MŪSOS KRISTUS APSOLĪTO MIERU!
Miers. Vai mēs 21.gadsimta ikdienā par to maz varam runāt? Laikā, kad “steiga” ir viens no biežāk sastopamajiem vārdiem un veidiem, kā mēs izdzīvojam savu ikdienu. Mēs kā cilvēki steidzamies izdarīt daudz, bet dienas beigās ne vienmēr ir sajūta, ka esam paveikuši daudz. Gluži pretēji, drīzāk – kāpēc es nepaspēju paveikt vēl šo un to?
Miers nav antonīms vārdam “steiga”. Miers ir kas daudz dziļāks un būtiskāks mums kā cilvēkiem. It sevišķi, ja vēl sevi saucam par ticīgiem cilvēkiem – kristiešiem vai Kristus sekotājiem. Jaunajā Derībā Jēzus Kristus (Jāņa evaņģēlijā 14.nodaļā 27.pantā) mums apsola savu mieru. Ne tādu kā pasaule mums spēj dod, bet daudz būtiskāku. Tādu, kas mūsos nerada bailes.
Miers, par ko runā Kristus, nav tikai 21.gadsimta antonīms “steigai”. Miers, par kuru runā Kristus, ir miers, ko Pāvils raksturotu kā gara augli. Jo “miers” ir tas, kas mūsos nobriest. Kā tas var nobriest cilvēkā? Ticībā. Ticība kā pārliecība par lietām, ko mēs vēl neredzam, un paļaušanās (Vēstule Ebrejiem 11.nodaļa 1.pants). Miers ir sajūta, ka viss būs labi, nav nekur jāsteidzas, lietas sakārtosies – mūsos ir šī pārliecība un paļaušanās uz to. Ja mūsos ir šī pārliecība, bailes, kas nāk kopā ar steigu un nezināmo, izgaist. Bailes nespēs mūs izšaubīt, ja katrā no mums būs ticība, kas rada mūsos mieru. Miers nav tikai “bonuss”, ko saņemam, ja ticam. Miers katrā no mums iesakņojas, tas “nobriest” kā augļu raža rudenī. To visur nesam sev līdz. Pasaulīgām lietām to grūti atņemt.
Miers ir arī kaut kas, kas ir nepieciešams attiecībām. Attiecībām ar sevi, otru, Dievu. Ja atņemam mieru attiecībām, tad tā vietā nāk konflikti, strīdi, nesaprašanās. Ciešam mēs un cieš citi. Savā ziņā tikai mēs paši varam atņemt sev mieru – to atmetot, par to aizmirstot, citas lietas, kā bailes, šaubas, liekot svarīgākā vietā. Cik daudz ļaujam mieram mūsos nīkuļot? Un cik daudz gribam to sevī izkopt un ļaut mieram būt mūsos? Tās ir atbildes, uz kurām mēs paši varam atbildēt. Miers nenozīmē, ka nebūs grūtību mūsu dzīvēs. Tieši pretēji – mūsu ikdienā sastapsimies ar dažādām grūtībām, sāpēm, zaudējumiem, pāri nodarījumiem. Ticības skaistums tajā visā ir atrast šo Kristus apsolīto mieru sevī, kas neļaus mums padoties, baidīties, būt nedrošiem. Kā arī šo mieru neliegt citiem, bet liecināt par tā darbību mūsu dzīvēs.
