Sākšu ar mazu atkāpi. Varbūt kādu mulsina zilonis attēlā pie šīs slejas? Lūdzu, mazliet pacietības, – tūlīt paskaidrošu.
Izteiciens „zilonis istabā” nozīmē svarīgu, sāpīgu vai strīdīgu jautājumu, par kuru cilvēki zina, bet nevēlas runāt. Cilvēki izliekas to neredzam, dažādu iemeslu dēļ nevēlas samilzušo lietu „izvilkt gaismā” un atrisināt to. Izklausās pazīstami, vai ne?
Lai ieviestu lietā skaidrību, sākšu ar savu personīgo piemēru…Man ir liekais svars (bija vēl lielāks, bet, kopš sāku komunicēt ar savu „ziloni”, arī svars sācis normalizēties). Kad beidzu izlikties, ka problēmas nav…kopš beidzu attaisnoties un meklēt atrunas, viss ir mainījies. Izrādījās mans „zilonis” ir draudzīgs, viņš gribēja, lai es atrisinu un izlaboju situāciju…Bet visu pēc kārtas.
Es biju Bībelē lasījusi: 1.Korintiešiem 3:16 „Vai jūs nezināt, ka esat Dieva templis un ka Dieva Gars jūsos mājo?„. It kā zināju, ka esam Dieva templis, bet nekad nebiju to uztvērusi tik personiski. DIEVS MĀJO MANĪ?! Kāds mājoklis es Viņam esmu? Vai mans dvēseles mājoklis ir tīrs? Vai tur ir pietiekami gaismas? Kas slēpjas tumšajos nostūros?…Jautājumi radās ātrāk, nekā atbildes uz tiem. Pavisam skaidri sapratu, ka jāsāk ar nama bēniņu atbrīvošanu no drazām. Kā arī to, ka bez Dieva palīdzības man neiztikt. Es lūdzu Dievam vispirms attīrīt manas domas! Dievs „paņēma slotu” un sāka tīrīt slāni pēc slāņa. Man nebija nojausmas, cik daudz manā galvā „netīrumu un krāmu”. Un nespēju pat iedomāties, kā manu prātu piesārņojušas televīzijas pārraides un informācijas „rasols”. To gan sapratu, ka iztīrītās tempļa vietas jāpiepilda ar vērtībām…
GRABAŽU UN KRĀMU VIETĀ LIKT MĪLESTĪBU!
Un es lūdzu Dievam tās piepildīt ar mīlestību uz līdzcilvēkiem. Es lūdzu to, atkal, un atkal, jo reizēm mīlestība kaut kur pazūd…
Un tikai tad es saņēmu drosmi lasīt nākamās rindas 1.Korintiešiem 3:17 „Ja kāds Dieva templi posta, to Dievs izpostīs, jo Dieva templis ir svēts, un tie esat jūs.”
Un atkal jautājumi kā lavīna, apbēra mani. Vai es pienācīgi rūpējos arī par savu fizisko ķermeni? Par savu veselību? Kādas ir manas rūpes par to? Ko es dodu savam organismam, lai tas labi kalpotu? Vai Dievam (kuram es piederu no matu galiņiem līdz papēžiem) ir tīkami uz mani raudzīties? Vai tā nav izlaidība, izdabāšana savam ego – man garšo, man negaršo, gribu, negribu? Sapratu, ka viena ar savu svara problēmu un ēšanas paradumiem galā netikšu…
Un te nāk galvenais noslēpums – Es lūdzu palīdzību Dievam arī šīs manas problēmas risināšanā, jo „Dievam viss ir iespējamas” (Mateja 19:26) un „Visu, ko vien savās lūgšanās jūs ticībā lūgsiet, jūs saņemsiet” (Mateja 21:22). Es ieaicināju Jēzu Kristu savās attiecībās ar „ziloni”. Es lūdzu Svētā Gara vadību ceļojumā uz veselīgu ķermeni. Un ziniet, Dievs Tēvs, Dievs Dēls, Dievs Svētais Gars palīdzēja un turpina palīdzēt man!
Pastāsti par tavu „zilonis istabā”. Dalies ar liecību, ja ieskatījies viņam acīs vai tikai grasies to darīt. Katra liecība par Dieva klātbūtni mūsu dzīvēs var stiprināt citus. Raksti mums uz avīzes e-pastu avize@bakuguns.lv
