Es ilgi prātoju, lūdzu un mēģinu analizēt – kā lai uzrunā mūs visus par to, kas notiek tagad pasaulē! Zinu tikai vienu, ka tas, kas notiek ar Ukrainu nenotiek tikai ar Ukrainu. Tas, kas notiek ar Ukrainu, tas notiek ar ikvienu no mums!
Es jūtu, kā Svētais Gars šajās dienās vada manu sirdi un nemitīgi liek man skatīties uz visu notiekošo caur savu dēliņu prizmu. Dievs nemitīgi manā sirdī liek skatupunktu, kas ir vērsts uz maniem dēliem vai caur viņiem.
Tas viss sākās ļoti primitīvi ar cilvēcīgiem, līdzjūtīgiem un sāpju pilniem jautājumiem – ja man būtu mani dēli un vīrs jālaiž karā…. ja nu drīz uzbruks arī Latvijai, kā pasargāsim savus bērnus….kur muksim….Dievs esi žēlīgs….. Sāku lūgt ne tikai par Ukrainu un tās ļaudīm, ne tikai par Krieviju un tās ļaudīm, ne tikai par NATO un Eiropas Savienību un vadītājiem….bet arvien vairāk par to, lai Svētais Gars atver man acis šajā visā saskatīt un sadzirdēt ne tikai to, ko pasniedz ziņu kanāli, kontaktpersonas Ukrainā, bet izmisīgi gribēju un vēl aizvien gribu saprast un satvert – KO DIEVS SAKA TAGAD? Saucu uz debesīm un jautāju Dievam – kā Tu to vēlies, lai es saskatu? Ko Tu Dievs gribi, lai es iemācos?! Viss, ko es varu darīt šobrīd – ir padalīties ar savu pieredzi no negulētajām naktīm, no asarām, kas tikai izlietas raudot un lūdzot par cilvēci Ukrainā, Krievijā un pasaulē. Un atbilde uz manis uzdotiem jautājumiem Dievam bija vienkārša – Kristīne, kādas ir tavas vērtības? Un vai tu dzīvojot šajā pasaulē nesāc zaudēt vērtības, kad pakļaujies kārdinājumiem, kad zaudē savu iekšējo cīņu ar to, kas tevi vilina, kas tevi interesē, kas ir tālu prom no tavām vērtībām? Es skatos katru dienu uz saviem dēliņiem un redzu, ka jaundzimušais Ernestiņš – viņš nedala cilvēkus rasēs, viņam nav svarīga reputācija, vara, nauda…. Viss, kas viņam ir nepieciešams ir primitīvais izdzīvošanai – mammas piens, vecāku aprūpe, siltums un mīlestība. Kristers, kas ir jau nepilnus 2 gadus vecs – tas prot jau protestēt un šķirot ko grib, negrib un kad grib… Un tad pēkšņi man kā bomis pa galvu… mīļie, TAS, KO MĒS IELIEKAM SAVOS BĒRNOS IR TIK NOZĪMĪGI UN SVARĪGI!!! Tas, kādās ģimenēs, īpaši jau kādās ģimenes vērtībās uzaug mūsu bērni, spēj ietekmēt ļoti daudz… reizēm pat cilvēces vēsturi un valsts eksistēšanu, īpaši, ja šis bērns pieaugot nonāk nozīmīgu amatu pozīcijās.
Tas, ko es satvēru skatoties uz saviem dēliem, ir tas, ka cilvēkam pieaugot arvien vairāk gribas aizliegto augli. Kamēr cilvēciņš ir mazs un bezspēcīgs, tikmēr viņam neko nevajag, kā tikai primitīvo. Taču cilvēkam pieaugot, pieaug arī viņa apziņa, intereses un pasaules iepazīšana. Šajā pieaugšanas procesā svarīgi ir nepazaudēties! Nepazaudēt ceļu no patiesām vērtībām, neskatoties uz to, ka pasaules piedāvātās lietas – vara, nauda, pozīcija, slava…… – ir tik ļoti vilinošas!
Manuprāt, karš Ukrainā un viss, kas notiek ap to – sākot ar to kā un kad starptautiskās organizācijas izvēlas palīdzēt un beidzot ar to, ka redzam kā Ukrainas ļaudis sevi aizstāv un kā civilie no daudzām valstīm iesaistās palīdzībā – liecina tikai par vienu: KAM SVARĪGAS INTERESES UN KAM SVARĪGAS VĒRTĪBAS!
Un tam ir liela nozīme, ka mēs savos bērnos jau no mazotnes iesējam to, ka otrs cilvēks ir vērtība!!! Un viena no lielākajām vērtībām, ko atrodam arī Svētajos Rakstos ir – nedari otram to, ko nevēlies, lai tev pašam dara (Mateja ev. 7:12). Itkā vienkārši… Vai ne? Bet skatoties uz to, kas notiek pasaulē, izskatās, ka tas nemaz nav tik vienkārši. KĀPĒC NAV VIENKĀRŠI? To izpildīt kļūst grūti, kad tev prioritāte vairs nav vērtības, bet tavu rīcību kontrolē tavas personīgās intereses, tava iekāre, tavi kārdinājumi…. tavi lielākie klupšanas akmeņi.
Un tādēļ, šo notikumu fonā, es jautāju sev, kādas vērtības es vēlos ieaudzināt savos dēlos, lai es būtu pārliecināta, ka viņi pieaugot kļūst par krietniem Dieva vīriem, par atbildīgiem un godīgiem mūsu Tēvzemes un arī šīs pasaules pilsoņiem? Jo mans uzdevums ir sagatavot savus bērnus nākamajai paaudzei! Mans uzdevums ir ielikt savos bērnos stipras vērtības, kas neizzudīs pat viskārdinošākos apstākļos, visgrūtākajos brīžos, visvilinošākos piedāvājumos, vissarežģītākos notikumos, viskompromitējošākos pasaules piedāvājumos….
Un es priekš sevis secināju, ka tās primāri būtu šīs vērtības:
1.Bijība Dieva priekšā – jo cilvēks, kam ir bijība Dieva priekšā, nekad nekļūs par autoritatīvu vadītāju, kas gatavs iet pāri citu cilvēku līķiem, lai apmierinātu savas intereses vai iekāri. Tas ir tikai viens piemērs, bet cilvēks, kam ir bijība Dieva priekšā, nekad apzināti nedarīs pāri otram cilvēkam savas savtības dēļ. 2.Neatlaidīga lūgšanas dzīve – jo cilvēks, kam ir svarīgi sarunāties ar Dievu, kam svarīgi ir dzirdēt Dieva balsi un vadību, nekad nerīkosies nekrietni jeb nebremzēs taisnīgu rīcību no savas puses, kur valdīs netaisnība. Cilvēks, kam lūgšana ir vērtība – izlūgsies vadību no Dieva un rīkosies!
3.Cieņa pret otru cilvēku – es tiešām vēlos, lai mani dēli otru cilvēku un viņa dzīvību saskatītu kā vērtību, kas nav svarīgāka par personīgām interesēm, kaislēm un pat iegribām. Dievam katrs cilvēks – latvietis, ukrainis, krievs, dānis, amerikānis…katrs pasaules iedzīvotājs ir dārgs un nozīmīgs!!! Tik nozīmīgs, ka mūsu dēļ Viņš atdeva Savu Dēlu Jēzu Kristu, lai ikviens, kas Viņam tic nepazustu, bet iemantotu mūžīgo dzīvību.
Ļaunums, kā redzam, vēl plosās pasaulē. Tas pārņem cilvēku sirdis un dvēseles un mēģina kontrolēt ne tikai šos nabaga cilvēkus, bet mēģina vēl kontrolēt pašu pasauli. Taču Jēzus saviem mācekļiem pēc augšāmcelšanās teica šādus vārdus: Pasaulē jums ir bēdas, bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis! (Jāņa ev. 16:33) Un tas mani noved pie vēl kādas vērtības, ko vēlos, lai pazīst arī mani dēli:
4.Saskatīt pasauli ar Gara acīm. Ne viss ir tā, kā izskatās, ar kailu aci raugoties. Kad sākās karš Ukrainā, es sevi pieķēru, ka pārāk daudz ļāvu iespaidot savu sirdi un prātu ar to, ko pasaka ziņu kanāli, raidījumi, raksti, youtube video (lai gan reāli un īsti dokumentāli materiāli). Atceros, ka visu laiku šausminājos. Nepārprotiet, tas, kas notiek ir šausmīgi. Taču, mēs, Kristus mācekļi, esam aicināti saskatīt lietas ar Gara acīm…. pāri šausmām. Kristus jau sātanu un nāvi ir uzvarējis, tādēļ mēs esam aicināti dzīvot ne kā tādi, kas nepazīst uzvaru un uzvaras garšu, bet kā tādi, kas pazīst un paši personīgi esam piedzīvojuši uzvaras nesēja pieskārienu savā dzīvē!!! Dzirdot Ukrainas armijas dzīvas liecības, kur viņi savām acīm redz kā pārdabiski raķetes, kas vērstas uz viņu mājām, pazūd un nepiezemējas; kā ienaidnieka tankiem beidzas degviela; kā savām acīm piedzīvo, kad ienaidniekam pazūd gudrība un saprašana; kā ienaidnieks ir spiests apstāties un vietējiem prasīt gan pārtiku, gan ceļa norādes, jo ir apmaldījies… TAS NOTEIKTI IR DIEVS JO UKRAINAI TAČU IR DARĪŠANA AR ITKĀ OTRO, SPĒCĪGĀKO ARMIJU PASAULĒ.
Mūsu brāļi un māsas Ukrainā mums ir dzīva liecība: ja fokuss ir tikai uz tumsu, tad varam redzēt tikai tumsu, nobīties un dzīvot bailēs! Bet, ja mūsos ir fundamentālas vērtības, kā to dara gan Ukrainas civiliedzīvotāji, gan kareivji pirms dodās kaujā, kas nometās ceļos un lūdz Dievu, tad rezultāts ir tikai VIENS:
TUMSA JAU IR UZVARĒTA, TAI TIKAI VAJAG TO NEMITĪGI ATGĀDINĀT!!!
~ Kristīne Rozefelde
LAMB Superintendenta Edgara Šneidera uzruna
tūlīt pēc pirmajām ziņām par Krievijas iebrukumu Ukrainā:
Krievija ir pārkāpusi visus starptautiskos normatīvus!
Mēs kā kristieši un kā Apvienotā Metodistu Baznīca viennozīmīgi esam pret jebkura veida vardarbību, un esam tikai par to, ka katra valsts pati ir tiesīga izlemt kādu ceļu iet. Būsim vienoti ar Ukrainu un lūgšanās.
Kā rīkoties? Saglabāt mieru savās sirdīs un galvās. Mēs nedrīkstam pazaudēt uzticību Dievam.
Nahuma gr. 1:7 Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu paļaujas bēdu laikā, tiem Viņš ir stipra pils, un Viņš pazīst tos, kas pie Viņa meklē patvērumu.
Neskatoties uz visiem bēdu laikiem – gan Krievijas invāziju Ukrainā, gan covid jautājumu, mēs zinām, ka mums ir Dzīvais Dievs un Viņš ir mūsu stiprais patvērums. Pie Viņa mēs varam tverties šajā laikā un Viņš ir Tas, Kas var mums palīdzēt saglabāt mieru. Tai pašā laikā es uzskatu, ka mums ir jābūt aktīvākiem savās lūgšanās, ko es arī iesaku mums visiem – lūdziet Dievu gan par Ukrainu, gan par šiem notikumiem, gan par valstu līderiem, gan par mūsu valsts un starptautiskās sabiedrības dažādiem līderiem. Lai lēmumi, kas tiek pieņemti ir adekvāti. Lai mēs nenokavējam un nenoguļam neko! Lai varam parādīt nevardarbīgu pretspēku šai Krievijas invāzijai. Būsim lūgšanās savās draudzēs, savās Bībeles stundās un Dievkalpojumos un kopā ar savām ģimenēm! Atcerēsimies arī to, ka tuvojas piektdiena. Ir Veslija gavēnis, kas parasti bija no ceturtdienas vakara saulrieta, līdz piektdienas plkst. 15:00. ARĪ MĒS VARAM VIENOTIES VESLIJA GAVĒNĪ! Un būt pastiprinātās lūgšanās par Ukrainu!
Latvija arī ir gatava uzņemt bēgļus, arī mums ir jābūt gataviem – iespēju robežās mēs kā baznīca un draudzes varam sniegt palīdzību! Par to ir laicīgi jādomā! Būsim kopā ar Ukrainas tautu. Arī mēs reiz kā Latvija gājām cauri drūmam laikam un tā ir Dieva žēlastība, ka mēs esam brīva valsts, bet arī mums tā ir jānosargā. Un lai mēs to izdarītu, es uzskatu, ka mums šis atbalsts ir jāizrāda arī tagad Ukrainas tautai. Lai tiešām Dieva klātbūtne ir visā šajā situācijā!
