Vēstures sleja

Pieaugšana Žēlastībā

3.daļa
Dr. Č. Finnejs
PIEAUGŠANA ŽĒLASTĪBĀ
(Turpinājums)

4. Kāds cits pierādījums par pieaugšanu žēlastībā ir pieaugošā mīlestība, ne tikai uz Dievu, bet arī cilvēkiem. Progresējoša kristīga cilvēka dzīve arvienu liecina par to, ka vēlēšanās, darīt labo visiem, viņā vairojas. Viņa sirds paplašinās apskaudama visus cilvēkus. Jaunatgrieztie savā mīlestībā ies arvienu uz atsevišķām personām, zināmas kārtas cilvēkiem, piem. radiem, bijušiem draugiem, kaimiņiem. Bet samērā ar to, cik viņi pieaug žēlastībā, tik viņu jūtas stāv mazāk sakarā ar tamlīdzīgiem apstākļiem, kas attiecas uz draugiem vai citiem cilvēkiem. Viņu sirdis paplašinājas un tajās atrodas vietas ir grēciniekiem, ir visai pasaulei. Samērā ar to, cik viņos pieaug Dievbijība, tik viņos pieaug arī vēlēšanās, ka visa pasaule atgrieztos pie Dieva. Redzot grēcinieku šausmīgo stāvokli, viņu sirds pildas ar skumjām, viņu dvēseles satver iežēlošanās sajūta par viņiem, paplašinādamās un nodziļinādamās, līdz kamēr, līdzīgi Tam Kungam pašam, viņiem slāpst pēc cilvēces pestīšanās. Mani draugi, vai jūs skataties uz to tā? Vai jums ir tamlīdzīgas jūtas? Vai jūs nospiež tas, ka cik daudz cilvēku iet pazušanā? Vai jūsu sirdī deg vēlēšanās, kaut visa pasaule atgrieztos pie Dieva? 

5. Cilvēks, kurš pieaug žēlastībā, arvienu vairāk un vairāk sajūt riebuma sajūtas pret sevi. Viņš top arvienu pazemīgāks un godprātīgāks. Varbūt, ka svētie debesīs mūžīgi nebeigs papildināties šajā virzienā. Tas, kā man rādas, nemaz netraucēs debess valstības svētlaimību un tā Kunga mūžīgās telpās svētie arvienu vairāk un vairāk atzīs; cik nepelnīta ir viņu svētlaimība un kā viņi savu ļauno darbu dēļ, ir pelnījuši, ka viņus uz mūžību šķir no Dieva un nodod elles mokās.

Jo tuvāki tie iepazīstas ar tā Kunga vadīšanu un Viņa brīnišķo žēlastību, jo neaizturamāki iz to dvēselēm lauzīsies skaļais izsaukums: “Es esmu necienīgs grēcinieks! Mana vieta ellē, bet ne debesu valstībā!” To pašu sajūtam arī šinī pasaulē. Pieaugošie Dieva bērni arvienu vairāk un vairāk sajūt riebumu pret sevi un nespēj nobrīnīties par to, kā tas Kungs, tādus nevērtīgus ļaudis varēja apžēlot.

Ījabs kamēr atradās tumsā attaisnoja sevi iekš visa. Viņš apgalvoja, ka nest pelnījis visas tās bēdas, kuras viņam uzbruka, ka viņa lūgšana esot tīra. Tas Kungs bija runājis par viņu, kā par cilvēku sirdsskaidru un taisnu. Tas nenozīmēja, ka Ījabs būtu bez grēkiem, bet viņš bija dedzīgs un tādēļ tas Kungs viņu uzslavēja. Tādā nozīmē Svētos rakstos arvienu top lietots vārds “sirdsskaidris”. Tādā nozīmē tas lietots arī šeit. Tas Kungs norādīja uz Ījabu, kā uz cilvēku dedzīgu ticības lietās. Ilgi tam nācās būt tumsībā un visu šo laiku viņš nebeidz sevi attaisnot, bet tad viņš skaidri ierauga Dievu un visa viņa paštaisnība izgaist un viņš izsaucas: “Ausīm es no Tevis biju dzirdējis, bet nu mana acs Tevi redzējuse, tāpēc man ir žēl (pirmr. ienīstu sevi) un sirds man sāp par to pīšļos un pelnos.” (Ījaba 42:5-6) Kad viņš skaidri bija redzējis to Kungu, tad tās tiešās sekas ir viņa dziļā pazemība. Tā bija arī ar pravieti Esaju. Es bieži dziļi tieku satricināts, dzirdot, kā daži cilvēki spriež par savu sirdsskaidrību, apgalvodami, ka viņos grēka nemaz vairs neesot, ka viņi esot aizsnieguši pilnību. Tie, kā redzams, par sevi spriež pavisam citādi, nekā par sevi sprieda Ījabs un Esaja. Vai atminat, ko pravietis redzēja? “Es redzēju,” tas saka, “to Kungu sēžam uz augsta un uzcelta godības krēsla un viņa drēbju vīles piepildīja Dieva namu. Serafi stāvēja augšā ar Viņu, ikvienam bija seši spārni: ar diviem tas apsedza savu vaigu, un ar diviem tas apsedza savas kājas un ar diviem tas skrēja. Un tie cits uz citu sauca un sacīja: svēts, svēts, svēts ir tas Kungs Cebaots, visa zeme ir pilna Viņa godības!” Pravietis bija ieraudzījis to Kungu un redzat, šādu tas uz viņu atstāja iespaidu: “Vai man! Man jāiet bojā!” viņš iesaucās, “jo es esmu vīrs ar nešķīstām lūpām, jo manas acis redzējušas to Ķēniņu, to Kungu Cebaotu!” Jes. 6:1-5. Pēc šī, sakat nu, vai var ticēt ļaudīm, kuri apgalvo, ka viņi sirdsskaidri un bez grēka? Par to es šaubos. Tas nevar būt! Esaja tikai uz acumirkli redzēja to Kungu Cebaotu un debess godību un no Viņa svētuma bija tā samulsis, ka, apzinoties savu nešķīstību, iekrita dziļā izmisumā. Un nomierinājās tikai tad, kad eņģelis aizskāra viņa lūpas ar degošu ogle, kas bija ņemta no altāra, un viņu pārliecināja, ka viņa grēki piedoti. Katru reizi, kad cilvēks skaidri redz to Kungu, nepieciešami tas nolieksies zemu, zemu un nākdams tā Kunga valga priekšā tas padevīgās trīsās nolieksies pīšļos, ar vēlēšanos ieņemt beidzamo, zemāko vietu. Draugi, vai jums tamlīdzīgs stāvoklis pazīstams? Vai jūs pieaugat žēlastībā arī šīs puses? Vai jūs vēlaties dienu no dienas arvienu zemāki noliekties pīšļos tā Kunga vaiga priekšā? Vai jūs to vēlaties no visas sirds? 

6. Cilvēkam, kurš pieaug žēlastībā visādā ziņā vairosies riebuma sajūta pret grēku un noderēs kā pieaugšanas pierādījums. Tādam cilvēkam dienu no dienas taps neiespējamāki sadzīvot ar kaut kādu grēku pašam sevī un citos. Dārgie lasītāji, vai tā arī ir ar jums? Vai jūs dienu no dienas topat mazāk spēcīgi piedalīties savā vai sveša grēkā? Vai jūs pret grēku izturaties tā, kā pret to izturējās tas Kungs?

7. Cilvēks, kurš pieaug žēlastībā, arvienu atradīs mazāk un mazāk prieka pie pasaules. Pasaulīgie godi, bagātības, un prieki viņu pievilks arvienu mazāk un mazāk. Ja viņš tur vēl, tad viņa nodoms ir pagodināt Dieva vārdu un veicināt labklājību. Pašam par sevi ne godiem, ne bagātībai priekš viņa nav nekādas nozīmes un viņa darbību tie nespēj iespaidot. Pasaulīgas sabiedrības un saunas, visvisādu grāmatu un laikrakstu lasīšana viņu pievelk arvienu mazāk. Tāds kristīgais redzami aizņemts ar garīgiem jautājumiem un nekas būtiski viņu neinteresē, kā tikai tas, kas šā vai tā attiecas uz Dieva valstību. Viņa dvēsele pieglaužas pie visa dievišķīgā. Viņš izlieto katru gadījumu, lai nāktu satiksmē ar pašiem garīgajiem tā Kunga draudzes locekļiem, izpēta visu, kas no tādiem cilvēkiem uzrakstīts, apmeklē pēc iespējas tās sapulces, kur Svētais Gars darbojas un atklājas spēkā. 

(Sekos turpinājums)

Address
304 North Cardinal St.
Dorchester Center, MA 02124

Work Hours
Monday to Friday: 7AM - 7PM
Weekend: 10AM - 5PM