Svētruna

Šoreiz vēlos pieskarties mīlestības tēmai. Tikai pieskarties, jo par mīlestību var runāt bezgalīgi…Ir februāra mēnesis, kad Valentīna dienā daudzi izrāda savu pieķeršanos un mīlestību tuviem cilvēkiem visdažādākos veidos. Vieni dāvina ziedus, citi konfektes, vēl citi sirsniņām rotātas lietas, bet daži raksta mīlestības vēstules…

Es vēlos sākt šodienas svētrunu ar negaidīti atrastu mīlestības vēstuli Dievam:

„Mans Žēlīgais Kungs, es gribu būt Tev tuvāk, jo reizēm jūtu, ka esmu apmaldījies. Neatstum mani un uzklausi manas lūgšanas! Es gribu būt Tev paklausīgs, lai Tev nebūtu jākaunas par Savu nepaklausīgo bērnu. Es no Tevis saņemu tik daudz mīlestības. Bet brīžiem esmu Tevi krustā piesitis, lai gan Tevi, Mans Pestītāj, ļoti mīlu. Piedod, es esmu vājš un bezspēcīgs. Pateicos, ka Tu savā lielā iecietībā un mīlestībā, piedod man atkal un atkal! Vienīgi Tavā spēkā, es varu kļūt tāds, kādu Tu vēlies mani redzēt! Palīdzi man, lai Tavs upuris nebūtu lieks! Vienmēr Tevi mīlošais bērns.”

Mēs no Debesu Tēva saņemam tik daudz beznosacījuma mīlestības. Viņš mums piedod atkal un atkal. Viņš māca mums mīlēt, rādot piemēru. Viņš māca mums mīlēt caur Dzīvo Vārdu, jo mēs vienmēr varam paņemt rokās kristiešu rokasgrāmatu – BĪBELI – un izlasīt neskaitāmās vietās par mīlestību… 

Lasām 1.Korintiešiem 13: 1-3  „ Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka.”

Dieva Vārds skaidri mums pasaka – TU BEZ MĪLESTĪBAS NEESI NEKAS! MĒS VISI BEZ MĪLESTĪBAS NEESAM NEKAS! Un tālāk Dievs mums atklāj brīnišķīgu noslēpumu, kas ir arī apsolījums – MĪLESTĪBA NEKAD NEBEIDZAS!

  Ja mēs gribam pagatavot izcilu ēdienu, tad ņemam recepšu grāmatu un mērtrauku. Uzmanīgi izlasām recepti, mērām sastāvdaļas, rūpīgi tās sajaucam. Ievērojam visu receptē norādīto. Esam laimīgi un lepni, ja ēdiens izdodas izcili gards. Ja neizdodas, tad vainojam recepti, sastāvdaļas, traukus, krāsni, bet retāk sevi…

Kad vēlamies veidot brīnišķīgas attiecības, mums vajadzētu būt tikpat rūpīgiem un vispirms izlasīt VISU, ko Dievs mums saka, par mīlestību. Tikai tad mēs varam atpazīt ĪSTU MĪLESTĪBU, jo:

„Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu” 1.Korintiešiem 13:4-7. 

Daudzi šo Svēto Rakstu vietu zina no galvas. Bet, vai mēs, kristieši, to zinām no sirds? Vai mēs esam apstājušies pie katra vārda pēc ievada „mīlestība ir”? Vai mēs uzdodam katrs sev svarīgos jautājumus: „Vai es esmu lēnprātīga/ lēnprātīgs? Vai es esmu laipna/ laipns?” Vai dziļi un rūpīgi ieskatāmies sevī, lai veiktu kārtējo revīziju? Vai pēc tam godīgi, Jēzum acīs skatoties, vari teikt: „ Es neskaužu, es nelielos, es neesmu uzpūtīgs.”? Un tā līdz pēdējiem vārdiem „ tā panes visu”..Tu panes visu? Es noteikti nē. Es cīnos ar savu mīlestības trūkumu uz cilvēkiem. Es reizēm uzvaru, bet biežāk zaudēju šo cīņu. Aizvien vēl nenogurstoši lūdzu Svētā Gara palīdzību un vadību manā cīniņā ar sevi pašu.

Kristieša „dzīves recepšu grāmatā” –  BĪBELĒ ir pateikts viss. Patiesi, tur ir viss: kā veidot attiecības ar Debesu Tēvu un līdzcilvēkiem, kā veidot ģimeni, kā audzināt bērnus, kā rūpēties par savu dvēseli un miesu, kā godīgi strādāt..Un daudz, daudz vairāk. 

Kā dzirdējāt, tur ir arī kristiešu „mērinstruments” – MĪLESTĪBA! Jautājums, ar kuru pārbaudīt sevi, ir: „VAI MANĪ IR PIETIEKAMI MĪLESTĪBAS? Vai es šodien izjutu un parādīju pietiekami mīlestības saviem līdzcilvēkiem? Jo patiesi mīlošs cilvēks nevis runā par mīlestību, bet izjūt sirdī to. Mīlestību jāredz mūsu ikdienas dzīvē, jo mīlestība ir darbības vārds. Tad, kad mēs sevi nekontrolējam, atklājas, kas mēs patiesībā esam un kāda ir mūsu mīlestība. Atklājas, vai mēs klausām Dieva norādēm. Jāņa 1.vēstule 4: 7-8 „Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu. Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība.” 

Es nešaubos, ka ikviens vēlas mīlēt un tikt mīlēts. Mīlestība pārspēj visu. Tā var izlabot un sakārtot cilvēku dzīves. Mīloši cilvēki piepilda ar mīlestību savu apkārtni. Viņi veic mīlestības darbus. Viņi kalpo mīlestībā, jo.. vai atcerieties? 

MĪLESTĪBA IR DARBĪBAS VĀRDS!