Edītes Jansones liecība

Mēs Tev pateicam, Dievs, mēs pateicamies Tev! Tavi brīnuma darbi liecina, ka Tavs vārds ir mums tuvu. Psalms 75:2

Patiesi, patiesi es tev saku: Mēs runājam, ko zinām un liecinām, ko esam redzējuši.. Jāņa ev. 3:11

Paldies, Edīte Jansone, ka piekriti liecināt, lai mēs iepazītu  nedaudz tuvāk Dievu!

Sveiki. Viens no manas dzīves smagākajiem posmiem, kad nepazinu Dzīvo Dievu. Sapazinos ar kādu vīrieti, sakām kopā dzīvot, bet man vēl no iepriekšējām attiecībām bija 2 mazas meitiņas 5 un 6 gadus vecas. Tolaik strādāju veikalā no rīta līdz 8 vakarā, meitenes pieskatīja patēvs. Viņš ļoti daudz lietoja alkoholu, sita mani, pazemoja, līdz brīdim, kad paņēmu savus bērnus un aizgāju projām. Aizritēja 12 gadi kad uzzināju šausmīgāko notikumu savā dzīvē. Tas notika Jāņos, svinējām lietojam alkoholu arī meitas bija kopā un vēl draugi, un radi. Visi svinējām līdz brīdim, kad mana vecākā meita sāka mani apsaukāt un pārmest, kas es par māti. Un tad viņa atklāja ka pirms 12 gadiem viņas patēvs viņu ir izmantojis. Es tam nespēju noticēt un jautāju otrai meitai vai tā ir taisnība, meita atbildēja ka, jā tā bija. Tajā brīdi manā sirdī iesējās lielākais naids, dusmas un atriebība. Vēlējos meitu patēvu nogalināt! ….bet šis vīrietis pa šo  laiku bija saticis citu sievieti un pārvācies  dzīvot uz citu pilsētu. Es viņu vairs neredzēju. Bet manī dusmas, naids, atriebība bija sirdī iedzinušas stipras saknes. Pēc pāris gadiem iepazinu Dzīvo Dievu. Dievs brīnišķīgi tīrīja manu sirdi, dziedināja un atjaunoja. Te kādu dienu man Messenger atnāk draudzības uzaicinājums, apskatos un tas ir viņš, meitu patēvs….manī viss sagriezās kājām gaisā, tas naids, dusmas un atriebība nebija nekur pazudušas. Rokas trīcēja, atteicu draudzības uzaicinājuma. Pagāja pāris mēneši un atkal viņš mani Messenger uzaicināja draudzēties. Un sevī sirdī dzirdu, apstiprini! Apstiprināju. Te uzreiz atnāk ziņa no viņa….atvēru, lasu. Bet nespēju atbildēt viss iekšā sāk vārīties…. No tā brīža lūdzu par savu sirdi, un par šo situāciju, jautāju Dievam: “Kāpēc šis vīrietis raksta?” Pēc pāris dienām man atkal viņš uzraksta….tur bija rakstīts tā: “es arī vēlos atdot savu dzīvi Dievam, kas man ir jādara?” Tas mani nošokēja. Es sapratu to, ka Dievs strādā pie manas sirds, Dievs reāli tīrīja mani un mācīja man piedot, arī šī vīrieša sirdi Dievs tīrīja. Sākumā uzaicināju viņu uz mājas grupiņu. Tā bija pirmā reize pēc turpat 14 gadiem kad viņu satiku aci pret aci. Lūdzu par šo vakaru, bija vēl cilvēki kuri lūdza, viņi zināja par šo notikumu manā dzīvē. Bet viss vakars izvērtās svētīgs, Dieva klātbūtne bija jūtama. Nākošreiz uzaicināju viņu uz Dievkalpojumu, un pēc pāris mēnešiem viņš pieņēma Jēzu par savu Glābēju. Tagad viņš ir Dieva mīļotais bērns. Esmu viņam piedevusi, jo Pats Dievs viņam ir piedevis. Manī nav vairs naids, dusmas un atriebība, Dievs brīnišķīgi strādāja ar mūsu sirdīm. Ja nebūtu iepazinusi Dzīvo Dievu….es noteikti atrastos cietumā un viņš būtu miris. Piedod…jo arī Es tev Esmu piedevis. Dievs ir varens un labs

redakcijas piebilde: publiskots ar meitenes atļauju. Viņa ir piedošanas procesā..

Address
304 North Cardinal St.
Dorchester Center, MA 02124

Work Hours
Monday to Friday: 7AM - 7PM
Weekend: 10AM - 5PM