Metodisti pāri robežām

Metodisti pāri robežām – ir sadaļa, kurā iepazīstināsim ar draugiem, kuri aktīvi iesaistās metodistu kalpošanās dažādās pasaules valstīs.

Pirmajā intervijā par metodistiem pāri robežām vēlos jūs iepazīstināt ar Chris Greene, kurš man ir kā mentors un ar kuru kopīgi ir bijusi iespēja vadīt tīņu nometnes. Chris ir vairākas reizes bijis Latvijā, un ir arī pārstāvis Wesley Camp valdē.

Īsi pastāsti par sevi:

Esmu uzaudzis Alabamā, ASV un esmu 51 gadus vecs, kalpoju kopš 21 gada vecuma un to daru vēl jo projām. Man bija 15 gadu, kad saņēmu aicinājumu kalpot un kopš tā mirkļa strādāju šī mērķa sasniegšanai. Es zināju, ka mans aicinājums ir saistīts ar mūziku un caur to mani Dievs uzrunāja strādāt ar tīņiem. Tā šīs kalpošanas ir pārklājušas viena otru. Esmu strādājis tīņu kalpošanā 25 gadus un mūzikas kalpošanā 20 gadus, tieši pēdējos trīs gadus koncentrējos tikai uz mūziku, jeb kurā gadījumā, esmu iesaistīts aktīvā kalpošanā ilgu laiku. Esmu precējies un man ir 4 skaistas meitas un es vienkārši turpinu sekot Kungam.

Tu sāki runāt par savu aicinājumu, bet kas bija cilvēki tev apkārt, kuri tevi iedvesmoja?

Pašā sākumā manam jauniešu mācītājam bija ļoti liela ietekme manā dzīvē. Viņš bija brīvprātīgais manā draudzē, kuram par darbu nemaksāja, kā arī nebija liela pieredze darbā ar tīņiem. Viņš vienkārši atsaucās savam aicinājumam kalpot tīņiem un daudzus gadus, pat šodien, es atskatos uz situācijām un prātoju, ko mans jauniešu mācītājs darītu šajā situācijā. Faktiski es saņēmu aicinājumu kalpot kristiešu koncertā, kurā uzstājās kristietis Dallas Holm, kurš bija ļoti populārs ASV un aizsāka rakstīt Kristiešu dziesmas ar Rock&Roll ritmu, kad tas vēl nebija populāri. Viena no viņa atpazīstamākajām dziesmās saucās “Rise Again“, ko mēs bieži dziedam Lieldienu laikā. 1985 gadā es biju šī dziedātāja koncertā un šis koncerts man ir palicis īpašs manā sirdī, jo es saņēmu aicinājumu no Dieva kalpošanā, līdz ar ko arī Dallas Holm ir bijusi ļoti liela ietekme manā dzīvē, tā pat ir bijuši neskaitāmi cilvēki manā dzīves ceļā.

Kā tu atradi savu draudzi?

Es atradu savu draudzi deviņus mēnešus pirms es biju dzimis, jo mana ģimene jau bija šajā draudzē, un tā sākās manas gaitas uz draudzi, līdz ar ko varu teikt, ka esmu uzaudzis Metodistu baznīcā.

Vai esi saskāries ar situāciju savā kalpošanā, kad esi izplānojis pasākumu, bet neviens uz to neierodas?

Protams, kad tu esi izplānojis kaut ko un neviens uz to neatnāk, jā, tas notiek ik pa laikam. Tev tikai ir jāturpina iet uz priekšu un jāmācās jo patiesībā tā nav kļūda, bet gan prakse, kurā tu saproti, kas strādā konkrētajā grupā, bet tai pašā laikā, kas strādāja ar vienu grupu var nestrādāt ar citu grupu. Ir daudz mēģinājumu un kļūdu, un tu vienkārši mācies un turpini mācīties. Kultūra ļoti bieži mainās, tāpēc tu nevari tikai noskaņoties uz vienu lietu un domāt, ka tas ir tas, ko es darīšu, tev ir jāpieņem notiekošās izmaiņas jo mums tagad ir jādomā, kā sludināt evaņģēliju tādā veidā, kas šobrīd vislabāk atbilst šai aktuālajai situācijai.

Kas tev ikdienā palīdz stiprināt tavu ticību?

Tu jau zini, ka patiesībā nekas nevar stiprināt mūsu ticību kā vien tas, ja esam kopā ar Dievu. Ikdienas garīgajai disciplīnai, pavadot laiku ar Viņu caur vārdu un caur lūgšanu. Ir sens vārds “dienas Opus“, kas no Grieķu valodas nozīmē birojs – dienas birojs un pamatā tas ir gandrīz kā tavs darbs, un tam ir jābūt daļai no tava darba plāna. Un īpaši, ja esi iesaistīts kalpošanā, ir svarīgi, ka tavā darba plānā ir ieplānots laiks ar Dievu. Man personīgi nepietiek ar Dieva vārdu no rītiem, tāpēc es mēģinu satikties trīs reizes dienā ar Dievu, no rītiem, pēcpusdienā un pirms gulēt iešanas. Šīm tikšanas reizēm nav jābūt garām, vienkārši apstāties, pavadīt laiku un nofokusēties, jo pasaule un aizņemtība paņem prom laiku no Dieva pat ātrāk nekā to pamanām.

Ko tev nozīmē būt daļai no Apvienotās Metodistu baznīcas pasaulē?

Mani galvenie kontakti pasaulē lielākoties ir bijuši ar Latviju un šī pieredze ir bijusi ļoti laba. Ir bijis interesanti redzēt, kā Metodistu baznīca strādā citās valstīs. Redzot šīs atšķirības un līdzības, tai pašā laikā mēs sanākam kopā, daloties tādos pašos rituālos. Mācoties no katra dažādības, un tai pašā laikā esot vienotiem, tas var būt spēcīgs ierocis, lai evaņģelizētu un veidotu mācekļus visā pasaulē – man pa tiešām ir prieks to redzēt. Pirmo reizi Latvijā biju 2007. gadā, nākamā reize bija 2012. gadā, kopā varētu būt kādas 6 vai 7 reizes. Es labprāt brauktu katru gadu un ļoti ceru, ka varēšu braukt šogad.

Kādai vajadzētu izskatīties nākotnes draudzei?

Šis ir interesants jautājums, es domāju, ka šie laiki, cerams, ir palīdzējuši mums redzēt dažas lietas, ko mēs darījām baznīcā, ir mirušas, un varbūt mums tās nevajadzētu darīt. Daudzas reizes šajā gadījumā es atklāju pie sevis, ka es ieliku enerģiju un resursus vietās un lietās, kurām nebija īsti nozīmes.

Mums vajadzētu darīt lietas, kas ceļ draudzi un stiprina kodolu, bet mēs bieži darām lietas, kas ir ārpus kodola, bet mums ir jāatceras, kāpēc mēs to darām un kas mums ir svarīgi!

Šajā laikā mums bija jāapstājas un jādarbojas baznīcā citādāk. Cerams, ka mēs sapratām, ka dažas no šīm lietām, ko darījām, patiešām nebija svarīgas, un cerams, ka mēs atgriezīsimies pie kodola un paliksim, bet sākumā mums ir jānoskaidro, kas veido mūsu kodolu. Es zinu, ka runāju teorētiski, nesniedzu konkrētus scenārijus, bet man šķiet, ka tas ir patiešām svarīgi, un mums ir jāskatās ko par to saka Svētie Raksti.
Piemēram: Ko tu darītu un kā izskatītos draudze – ja kāds ieietu tavā baznīcā, pilsētā vai valstī un teiktu, ka tev vairs nevar būt baznīca, baznīca ir nelikumīga. Jums tagad ir jāiet pagrīdē vai slepenā baznīcā un jātiekas slepenās vietās, evaņģēlijs jāmāca slepeni? Es nesaku, ka mums nevajadzētu tikties savās draudzes ēkās, es tikai saku, lai kāds būtu vēstījums, un mēs noņemam dūmus, gaismas u.c. šova elementus – neatkarīgi no tā, ko mēs darīsim šajā baznīcā, iespējams, ka tādai mūsu baznīcai vajadzētu izskatīties šodien.
Un Jēzus mums jau ir devis atbildi Mateja evaņģēlija 28. nodaļā. Mēs zinām, ka šī ziņa ir īpaši svarīga, jo tā bija pēdējā lieta, ko Jēzus mums teica, pirms viņš pameta zemi, un tāpēc, ja jūs dodaties prom vai ja kāds tuvinieks mirst uz nāves gultas un viņam ir vēl viena lieta ko teikt, tad tu zini, tas ir svarīgi. Šī ir pēdējā lieta, ko Jēzus teica, tāpēc mēs zinām, ka tas ir svarīgi, šī ir lielā pavēle, ko mēs visi zinām no Mateja ev. 28:18-20
“Un Jēzus piegāja un runāja viņiem, sacīdams: Man dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc ejiet un māciet visas tautas, kristīdami tās Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā, Mācīdami tās pildīt visu, ko es jums esmu pavēlējis, un, lūk, es esmu ar jums līdz pasaules galam.”
Šeit ir runa par mācekļu veidošanu un kā tas izskatās jūsu kontekstā jūsu kultūrā un kā jūs veidojat mācekļus. Jaunā Derība mums parāda, kā veidot mācekļus, un baznīcas ziņā nav darīt visus par mācekļiem. Baznīcas uzdevums ir aprīkot ar zināšanām cilvēkus draudzē, lai viņi varētu veidot mācekļus, nevis draudzes vadītāji, kas tikai veido mācekļus.