Address
304 North Cardinal St.
Dorchester Center, MA 02124
Work Hours
Monday to Friday: 7AM - 7PM
Weekend: 10AM - 5PM
Astra Dannenfelte
LAMB Cēsu draudzes mācītāja
Izdzirdot “Janvāris”, pirmā doma – ziema, sniega gaišums, tikko pavadīta svētku sajūta un reizē kaut kā jauns sākums. Personīgi man katru gadu janvārī sākas jauns dzīves gads, tāpēc šo mēnesi gaidu ar patīkamu satraukumu, tomēr līdzi tam vienmēr nāk arī apziņa, ka vēl viens dzīves gads pagājis, kāda zīmīga pieredze un izaicinājumi paliek aiz muguras. Katrs sākums reizē ir arī kaut kā nobeigums, no kaut kā atteikšanās. Ticības dzīvē bieži pieredzam atteikšanās brīžus, kas ir vai nu pašu apzinātā rīcība ar konkrētu nodomu, vai arī dzīves apstākļu piespiedu kārtā. Tomēr vēlos akcentēt arī pretējo, ka dzīve ticībā ir būvēta uz – piepildījumu. Uz Dieva klātbūtni un sastapšanos ar Viņu, Dieva vadību un aizsardzību, uz kādas cerības piepildījumu un varbūt pat uz brīnumu. Tas viss piepilda un uzpilda mūs kā unikālas personības, piepilda mūsu dzīvi un dod tai virzību.
“Tas Kungs ir mans gans, man netrūks ne nieka…” /23. Psalma 1. pants/
Ak, kā gribētos pēc iespējas ilgāk pabūt šādā drošības un pasargātības sajūtā, kā mazam kunkulītim ieritināties siltumā zem segas, nebaidoties ne no kādiem ārējiem trokšņiem un mošķiem, iemigt dziļā miegā zinot, ka atverot acis apkārt viss būtu kārtībā, tā rimti un silti! Diemžēl ikdiena ir savādāka un grūtības, smagums, pārpratumi, netaisnība, nodevība, neveiksmes, slimības tik skaudri pārbauda mūsu ticību, vērtības un attiecības. Nereti rodas vēlme aizmukt, paslēpties, par katru cenu atslēgties no pilnīgi visa un visiem, pat no Dieva. Ir sajūta, ka Tev kā kleperim jāvelk viss tas vezums un kā par nelaimi vēl viens ritenis iestrēdzis dubļos. Nu nekas nekust uz priekšu, ikdiena ir kā tāds cilvēkam uzlikts sods! Dzīve cilvēkam nav uzlikts sods, tāpat kā cilvēka vēlme baudīt nav tikai pēc aizmiršanās izsaukta vēlme. Dievs mūs cilvēkus ir radījis, lai mēs baudītu, lai būtu piepildīti un laimīgi, tā ir dabiska vēlme mūsos. Cilvēks ir radīts pēc Dieva līdzības un jau Bībeles pirmajos pantos mēs lasām, ka Dievs radot pasauli un cilvēku to visu izbaudīja – atzina par labu esam, tātad priecājās, sajūsminājās un mīlēja. Mums katrā ir dabiska vēlme pēc visa šī, katrā ir ilgas pēc pazaudētās paradīzes jeb pilnīgas harmonijas stāvokļa, pēc īpašiem mirkļiem „virs“ jeb „virsotnes“ pieredzes.
Mūsos vēlme baudīt ir dievišķi ielikta, tā nav nosodāma vai grēcīga, būtiski ir tikai kādā veidā, kādā ceļā pieredzam baudu, sajūsmu. Priecāties, izjust gandarījuma sajūtu un baudīt sava darba augļus, dalīt savu un citu cilvēku prieku, labvēlību un sabiedrību, arī ēdienu, dzērienu un skaisti klātu svētku galdu – nevienas no tām nav nepareizas baudas vai vēlmes. Dzīvi un dzīvību ir jānovērtē un jāizbauda, ikdienā „pār“ pieredze, mirkļi „virs“ ikdienas vezuma ir būtiski nepieciešami, lai turpinātu, lai piešķirtu jēgu visam, kas ar tevi notiek. Uzdrošinies! Kāp kalnā un sasniedz virsotnes, ne vienu vien, bet daudzas virsotnes! Esi drošs, darbojies, uzticies Dievam, sev, līdzās esošajam cilvēkam un uzticies veiksmei, pieņem un izbaudi gandarījumu un dzīvi, ne tikai žēlojies vai atsakies, bet arī iemācies baudīt! Āmen.
