Sveiciens Jaunajā 2022.gadā

Pēc Mozus Dievs Izraēla tautai par vadoni deva Jozua. Viņa uzdevums bija ievest Dieva tautu apsolītā zemē.  Lai viņam jau pašā sākumā dūša nebūtu papēžos Dievs sacīja šādus vārdus – Kā es esmu bijis ar savu kalpu Mozu, tāpat es tagad būšu ar tevi. Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu. Esi stiprs un drošsirdīgs un nekad nepadodies, nekad neatkāpies, bet vienmēr dodies tikai uz priekšu !  Tur, kur tev pietrūks spēka, lūdz Dievu, un Viņš tev palīdzēs. 

Lai arī Jozuam nebija viegli, viņš uzticējās šiem vārdiem, un gala rezultātā Izraēla tauta sasniedza apsolītās zemes robežas un, neskatoties uz grūtībām, iegāja šajā zemē. 

Arī mēs esam ceļinieki un cauri šai dzīvei dodamies uz Dieva apsolīto zemi. Un līdzīgi kā Izraēla tautai, arī mūs ceļā sagaida grūtības, izaicinājumi un zaudējumi. Brīžiem mēs pagurstam un mums pietrūkst spēka doties uz priekšu. 
Tādēļ tas Kungs mūs šodien cenšas iedrošināt ar tiem pašiem vārdiem, kuri reiz tika sacīti Dieva kalpam Jozua – Kā es esmu bijis ar savu kalpu Mozu, tāpat es būšu ar tevi. Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu. Esi stiprs un drošsirdīgs. 
Tā ir Dieva pavēle mums visiem. Tā kā es esmu dienējis armijā, tad zinu, ka augstākstāvošu komandieru pavēles ir jāpilda.

Pie tam mūsu komandieris jeb karavadonis Jēzus ir pats labākais, gudrākais, drošsirdīgākais un mīlošākais, un Viņam ir tikai viens mērķis – ievest mūs apsolītajā zemē. 

Runājot par dažādām grūtībām, ar ko mums dzīvē nāksies saskarties, Kristus reiz sacīja – Pasaulē jums būs grūtības un bēdas, bet turiet drošu prātu, jo es pasauli esmu uzvarējis. Tādēļ atmetīsim visas šaubas, mazticību un droši šajā gadā dosimies uz priekšu, lai iekarotu jaunas teritorijas Kristum!

Jaunajā Derībā apustulis Pāvils mūs visus aicina būt modriem, stāvēt ticībā un kļūt stipriem kā vīriem. Viena no apustuļa Pāvila sāpēm bija tāda, ka daudzi Dieva bērni palika garīga zīdaiņa līmenī. 

 Tā vietā, lai uzņemtu normālu garīgo barību, viņus vajadzēja barot ar pienu. Arī šodien daudz nekas nav mainījies. Daļa ticīgo ir jābaro ar garīgo pienu. Tas rada grūtības mācītājiem, jo viņi nedrīkst pārāk bieži runāt par ļoti dziļām tēmām, jo viena daļa to vienkārši nesapratīs. 

Kā atpazīt šo mazā bērna stāvokli ticības dzīvē? Pirmkārt, mazi bērni pat ir jābaro ar karotīti, jo viņi pastāvīgi nav spējīgi paēst. Daļa kristiešu uzņem garīgo barību vienīgi caur mācītāju sprediķiem, bet mājās paši Bībeli nelasa un nestudē. 

Mazi bērni tikai ēd, spēlējas un parasti neko lietderīgu nedara. Tāpat daudzi kristieši tikai atnāk uz baznīcu, nosēd dievkalpojumu un tad aiziet mājās un nemaz nedomā par to, kā varētu kalpot savam Kungam un cilvēkiem.

Mazi bērni, ja ar kaut ko nav apmierināti, uzreiz paceļ balsi. Kristiešu vidū tas var izpausties kā aprunāšana un dusmas.
Mazi bērni vēlas sev daudz skaistu mantu, bet paši nav gatavi tās kādam dot. Ja citam bērnam manta ir labāka, tad ļoti bieži tiek izrādīta neapmierinātība un prasība vecākiem to iegādāties. 

Bībele māca, ka ir daudz svētīgāk dot, nevis ņemt. Tādēļ mums ir jācenšas izaugt no šī garīgā zīdaiņa jeb bērna stāvokļa un jākļūst par nobriedušiem ticības vīriem un sievām. 

Dievs mums tam ir dāvājis labu palīgu, Svēto Garu, kas pastāvīgi ir ar mums un mājo mūsos. Lūgsim no Viņa gudrību, spēku un spēju augt, un iesakņoties Kristū. 

Tāds  ir mans vēlējums jums visiem šajā Jaunajā 2022. Dieva žēlastības gadā!