Neērtās sarunas – šoreiz PAR PIEDOŠANU UN IZLĪDZINĀŠANOS

Jau bērnībā no vecākiem dzirdēju rindas no Svētajiem Rakstiem: „ Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties”(Efeziešiem 4:26). Tas nozīmēja, ka neviens nedrīkst pabeigt dienu un aiziet gulēt, turot dusmas, aizvainojumu vai sliktas domas pret otru. Noteikti bija  jāizlīdzinās ar šo cilvēku. Vārdu izlīdzināties es iemācījos no mammas un tēta.  Tas nozīmē salabt, izlīgt, samierināties, samieroties, saderēt mieru, salīgt mieru, izlīdzināt vainu, salabināties, atlabināt (saskaitušos draugus). Vai ievērojāt, cik daudzos, arī neierastos, vārdos var nosaukt piedošanu? Jo izlīdzināšanās taču ir abpusēja piedošana!

Padomāsim par to, cik svarīgi ir nekrāt dusmas un aizvainojumu.. Ja mēs paturam dusmas vienu dienu, otru dienu, nedēļu, mēnesi, mēs izvēlamies nepiedot.. Mēs paliekam parādā piedošanu! Paliekam parādā piedošanu vienu dienu, otru dienu, nedēļu, mēnesi.. un mūsu piedošanas parāds krājas. Kāpēc parāds, jūs jautāsiet? Jo Jēzus atbilde Pēterim par to, cik reizes piedot, skan: 
„Es tev nesaku septiņas reizes, bet septiņdesmit reiz septiņas” (Mateja 18:21).

Kas notiek, ja esam paņēmuši kredītu, bet neatdodam to? Tad mums vispirms sūta atgādinājumus, tad brīdinājumus un agrāk vai vēlāk pienāk tiesas diena… Tāpat notiks, ja paliksim parādā kādam piedošanu. Kad man būs jāatbild Pasaules Radītājam, kāpēc es nepiedevu un neizlīdzinājos, nesalīgu mieru, mani aizbildinājumi – „ bet viņš mani tā apvainoja”, „viņa mani tā sāpināja”, „bet viņi izdarīja to” – atdursies pret Dieva Vārdu : „.. ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi” (Romiešiem 14:12).

Jēzus teiks: “Atbildi tikai par sevi, kāpēc tu nepiedevi?!” Un to Viņš teiks par visiem maniem pārkāpumiem: “Atbildi par savu rīcību, attieksmi, vārdiem!” Un nelīdzēs mana bērnišķīgā taisnošanās, ka es nezināju, es aizmirsu, es nesapratu.. Uz to Dzīvais Dieva Vārds atbildēs: „Mīļais bērns, Es tev teicu, Es tev atgādināju, Es tevi brīdināju. Es mācīju tev, kā lūgt par to” – 

„Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem„ (Mateja 6:12);
 „Un, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kaut kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas debesīs, jums piedotu jūsu pārkāpumus, bet, ja jūs nepiedodat, tad arī jūsu Tēvs debesīs jūsu pārkāpumus nepiedos” (Marka 11:25-26).

 Mans Glābējs sacīs: „Es tev skaidroju” – 
 „Tādēļ, ja jūs cilvēkiem viņu pārkāpumus piedosiet, tad jūsu debesu Tēvs arī jums piedos. Bet, ja jūs cilvēkiem nepiedosiet, tad arī jūsu Tēvs jūsu pārkāpumus jums nepiedos” (Mateja 6:14-15).
„Netiesājiet, tad arī jūs netiksiet tiesāti, nepazudiniet, tad arī jūs netiksiet pazudināti, piedodiet, tad arī jums tiks piedots” (Lūkas 6:37).
 
 Dieva Dēls teiks: „Es tevi brīdināju”-
 „Sargieties! Ja tavs brālis grēko, pamāci to un,ja viņš nožēlo, piedod viņam. Un ja viņš grēko pret tevi septiņas reizes dienā un septiņas reizes nāk pie tevis un saka: man ir žēl, – piedod viņam”(Lūkas 17:3-4).

Jēzus skumji skatīsies uz mani : „Es tev atgādināju” –  
„Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi: piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis” (Efeziešiem 4:32).
 „..ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs. Un pāri visam tam, lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite” (Kolosiešiem 3:13-14).

Es saprotu, ka nav cita ceļa. Dieva pavēle ir skaidra. 

Lai saņemtu piedošanu, man pašai jāpiedod citiem! 

Bet kā to izdarīt? Vai tas ir manos, parasta cilvēka, spēkos? Bet, ja sāpinājuši paši tuvākie cilvēki, ja aizvien tiekat sāpināti, nodoti, pazemoti..? Vai tiešām visu var piedot? Vai piedot nozīmē aizmirst nodarīto? Bet, ja neizdodas? Vai tiešām mīlestība pārklās visu un dziedinās?