Svētruna

Nesen mēs aizdedzām pašu pirmo Adventa sveci mūsu vainadziņā. Šī pirmā svece tiek saukta par praviešu, jeb cerības sveci. Reiz vairāki Dieva pravieši vēstīja par to, ka šajā pasaulē nāks visas cilvēces Glābējs, ka Viņš piedzims jaunavai un tas notiks Betlēmes pilsētiņā. Ka Viņš uzņems uz Sevi visus mūsu grēkus, un ka caur Viņa brūcēm mēs tiksim dziedināti. Ka Viņš nāks, lai mūsu dzīvēs ienestu gaismu un dāvātu mums visiem cerību, un atbrīvotu tos, kuri atrodas dažādās važās.
Tas jau ir noticis. Šis apsolījums un šī Praviešu vēsts jau ir piepildījusies.  Kristus jau ienāca šajā pasaulē. Un šo notikumu mēs atkal īpaši atzīmēsim šajos Ziemassvētkos. 
Bet ar to pravietiskais vēstījums vēl nebeidzās.  Īpaši Jaunā Derībā ir daudz pravietojumu par to, ka Jēzus reiz nāks atkal. Viņš nāks lai pilnībā iznīcinātu nāves varu, un izbeigtu visas sāpes un ciešanas. 
Pavisam nesen kāds cilvēks man jautāja. Mācītāj, vai tu neesi dzirdējis kādus pravietojumus par šo covid laiku? Ko tad saka pravieši par to, kad šis murgs beigsies, un kāds būs tam risinājums. Es vairāk uzticos tam, ko mums māca Dieva vārds un mūsu Pestītājs Jēzus Kristus. 
Lasījumā no Jaunās Derības jūs šodien atkal varējāt dzirdēt šādus mūsu Glābēja vārdus – 
“Tad nu esiet nomodā! Jo jūs nezināt, kad nama kungs nāk, vai vakarā, vai nakts vidū, vai gaiļos, vai no rīta agri, ka tas, piepeši nākdams, jūs neatrod guļam. Bet ko Es jums saku, to Es saku visiem. Esiet nomodā!”
Kāds mācītājs reiz palīdzēja savam neticīgam kaimiņam remontēt māju. Šī kaimiņa dēlēns apmeklēja svētdienasskolu un nesen tajā bija runāts par Kristus otro atnākšanu. Tādēļ viņš uzdeva jautājumu – Mācītāj, ko jūs darītu, ja teiksim Jēzus jau atnāktu rīt? Šis mācītājs pasmaidīja un sacīja – Nu pirmkārt es pabeigtu šos darbiņus, kuri man šodien ir paredzēti, jo ir liela iespējamība, ka tavs tētis šeit vēl kādu laiciņu paliks, tad es vēl iespējams kādam neticīgam cilvēkam pateiktu ka Dievs viņu ļoti mīl un arī viņam ir cerība tikt glābtam, ja Viņš piesauks Kristus vārdu, iespējams es kādam lūgtu piedošanu, par kādiem aizlūgtu un visus savus tuviniekus kārtīgi samīļotu. Un tad es būtu gatavs sastapties ar savu Kungu. 
Ir liela iespējamība, ka rītdien Kristus vēl nenāks pēc savas draudzes un Dieva žēlastības laiks vēl kādu brīdi turpināsies, tomēr mums visiem būtu jādzīvo ar tādu apziņu, ka es ar to Kungu jau varētu sastapties rīt. Un patiesībā tas ir pavisam reāli. Jo visa mūsu dzīve it tik neprognozējama un katru dienu šajā pasaulē nomirst miljoniem cilvēku. Pie tam lielākā daļa no viņiem cerēja, ka būs vēl daudz laika, lai piepildītu savus sapņus un sasniegtu savus mērķus. Tādēļ būsim nomodā. Dzīvosim tā, lai mēs ikbrīdi būtu gatavi sastapties ar savu Pestītāju. 
Man šķiet, ka viens no iemesliem, kādēļ mēs Dieva bērni dažreiz esam tik kūtri un bez dedzības garīgajā darbā, ir tas, ka mums šķiet, ka šī pasaule patiesībā nemaz nav tik slikta un samaitāta. Nirnbergas pilsētas Lorences Baznīcā ir uzstādīta kāda statuja, kas ir izveidota skaistas sievietes veidolā. Tajā ir attēlota kāda sieviete ar ļoti jauku un mīlīgu seju. Uz šīs statujas ir uzraksts – PASAULES ĶĒNIŅIENE. Tās kaklam ir apliktas zelta rotas, zeltlietas rotā arī tās galvu un vienā rokā tā tur kurvīti ar skaistiem augļiem. Ļoti jauks skats, bet diemžēl tas ir tikai no priekšpuses, no fasādes. Aiz tās paveras pavisam cits un pat ļoti biedējošs skats. Otrā pusē statujai ir redzami pūstoši kauli, kuros lodā čūskas. Šajā baznīcā tika uzstādīta šī statuja, lai Dieva bērni spētu apjaust un novērtēt šīs pasaules īsto seju, saskatīt to tā, kā to redz Dievs, kopā ar tās neticību, ļaunprātību, vardarbību, nešķīstību un citiem grēkiem. Lai arī kāds mums katram būtu personiskais komforta līmenis, mums vienmēr ir jāņem vērā, ka mēs dzīvojam grēka samaitātā pasaulē, kuras vienīgā cerība ir Jēzus Kristus. Un kas lai šo cerību šai pasaulei sniedz, ja ne mēs, Dieva bērni. 
Kādā Bībeles pantā ir teikts – Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta, un, kas bagātīgi veldzē citus, arī pats kļūs veldzēts. Tāpēc piedosim viens otram, lai arī mums taptu piedots, svētīsim viens otru, lai arī mēs taptu svētīti, un lūgsim par šo skaisto zemi, kuru mums Dievs dāvājis, lai tā tiek dziedināta un šķīstīta, un lai velnam nav vairs varas pār cilvēku dzīvēm un viņu nemirstīgām dvēselēm. 
Bībeles pants, kuru es jums nolasīju savas svētrunas iesākuma noslēdzas ar šādiem vārdiem –  Viņš jūs arī darīs stiprus līdz galam, nevainojamus mūsu Kunga Jēzus Kristus dienā. Dievs ir uzticīgs, kas jūs aicinājis Sava Dēla Jēzus Kristus, mūsu Kunga, sadraudzībā.
Grieķu valodas vārds nevainojams  “anekletos” tiek tulkots kā nestāvošus zem apsūdzības.  Ja mēs ticam Jēzum Kristum, un ja Viņš ir mūsu Pestītājs, tad mēs vairs nestāvam zem apsūdzības. Sātans protams mūs cenšas apsūdzēt Dieva priekšā uzrādot Dievam mūsu kļūdas un grēkus, bet Dievs sātanam saka – tu tos nepiemini, jo par tiem jau ir samaksāts. Mans Dēls Jēzus Kristus ar savu nāvi pie krusta ir samaksājis pilnu samaksu par katra grēcinieka grēkiem. 
Tāpēc Mēs Dieva priekšā būsim nevainojami nevis tāpēc, ka mēs esam ļoti labi cilvēki, bet tikai un vienīgi Kristus upura un Dieva mīlestības dēļ. 
Lai šī Dieva mīlestība pamudina katru no mums šajā jaunajā Baznīcas gadā kļūt vēl pastāvīgākiem savās lūgšanās, dedzīgākiem savā ticībā un kalpošanā un mīlošākiem pret savu tuvāko. Un lai Dievs mums palīdz dzīvot tādu dzīvi, ka mēs katru dienu būtu gatavi sastapties ar  savu Glābēju un Pestītāju. 

Āmen.