Address
304 North Cardinal St.
Dorchester Center, MA 02124

Work Hours
Monday to Friday: 7AM - 7PM
Weekend: 10AM - 5PM

Neērtās sarunas – šoreiz par Vienaldzību

„Man vienalga” – tas ir daudzu, arī kristiešu, iecienīts teiciens. Ja mums ir vienalga, kāda cilvēkam matu, vai acu krāsa, vai viņš īss, vai garš, tas ir normāli. Bet ja mēs sakām „man vienalga” par to, kas notiek ar otru cilvēku, ja mēs to sakām par attiecībām ar citiem, tad, pat nenojaušot, atklājam par sevi skaudru patiesību – mūsos zudusi labestība, nav vairs empātijas, esam kļuvuši remdeni, neiejūtīgi. Īsāk sakot, kļuvuši egoistiski, mūsu ES ir kļuvis milzīgs – aiz tā līdzcilvēkus vairs nevar labi saredzēt.

Iespējams, jūs, lasot šo, padomājāt – „kārtējā moralizēšana, iedomājusies, ka pati ir diži pareizā.” Nē, gluži pretēji! Es rakstu šo, jo pati tā saku…vēl trakāk! Es reizēm izjūtu vienaldzību pret citiem cilvēkiem, sevišķi pret tiem, kuri man nav tīkami. 

Jā, es sajūtu jūsu iebildumus – jūs gribat teikt, es taču rūpējos, es gādāju par savu ģimeni, es pārdzīvoju par savu draugu neveiksmēm un cenšos palīdzēt visādos veidos…to varu teikt arī es. Bet es neesmu apmierināta ar savu atbildi, jo SVĒTIE RAKSTI saka:

  • Lūkas evaņģēlijs 6:32 „Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāda pateicība jums par to nākas? Jo arī grēcinieki mīl tos, kas viņus mīl”.
  • Jāņa evaņģēlijs 15:12 „Mans bauslis ir: mīliet cits citu, tāpat kā es jūs esmu mīlējis”.

Jēzus mācību – „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu” – varam lasīt Mateja, Marka un Lūkas evaņģēlijā. Vai tas ir viegli – nebūt vienaldzīgam, mīlēt ikvienu cilvēku? Man personīgi, tas aizvien vēl jāmācās. Tas ir viegli vārdos, bet darbos grūti..

Bet Dieva pavēle ir nepārprotama un nemainīga „mīli savu tuvāko!” Ja mēs esam vienaldzīgi pret citiem cilvēkiem, mēs sakām Dievam : „MAN VIENALGA , KO TU SAKI DIEVS”. 

Man nav drosmes un es nevēlos tā teikt. Man nav vienalga, ko Dievs no manis prasa. Es mācos Viņam paklausīt visās lietās. Bez tam es uzskatu, ka VIENALDZĪBA IR DVĒSELES KOMAS STĀVOKLIS. 

Kerolīna Hendernona ir rakstījusi: „ ja mums ir vienalga, tad esam kā miruši. Bet Dievs var uzmodināt mirušos”. 

Dievs var uzmodināt mūs no dvēseles komas un pārveidot mūsu nocietinātās sirdis: Lasām

Ecēhiēla 36:26 „Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi.”

Un DIEVA VĀRDIEM VIENMĒR VAR TICĒT! Dievs var saprast un pieņemt visas mūsu izjūtas – arī dusmas, vilšanos, bailes, šaubas..bet.. vienaldzību? Domāju, mūsu vienaldzība Viņam nav pieņemama.

Elijs Vīzers ir vēstījis, ka „pretstats mīlestībai nav naids, bet vienaldzība. Pretstats ticībai nav neticība, bet gan vienaldzība. Un pretstats dzīvībai nav nāve, bet gan vienaldzība”. Spēcīgi teikts…Un kā ar teicieniem „vienaldzība nogalina” un „vienaldzība ir uzticama sātana kalpone”? Biedējoši un ļoti nopietni. Tas ļauj vēl skaidrāk saprast un darīt visu, lai izdzītu vienaldzību no savas sirds. Ļaut Dievam pārveidot mūsu sirdis, atgādinot par labestību, iejūtību, mīlestību, sirsnību – visu, kas pretējs vienaldzībai…

Tas, ko mēs varam dot citiem cilvēkiem ir savs laiks – kaut 5minūtes pilnvērtīgu/ kvalitatīvu uzmanību, aizrautīgas lūgšanas, palīdzīgas rokas, sirsnīgus vārdus, laipnu acu skatienu – tam nevajag naudu, tam nevajag augstskolas diplomu…tam vajag tikai iejūtīgu, mīlošu sirdi.

Rita L.V.