Radošā komanda – Austra

Austra Peltmane

Čau, mani sauc Austra Peltmane. Es nāku no 3 bērnu ģimenes, kur esmu vecākā māsa. Man ir vislabākie brāļi Mārtiņš un Jānis, un protams abi ir garāki par mani. Mārtiņš ir ar vislielāko sirdi, viņš darbu nebīstas. Jau no bērnības ir ieinteresēts kā darbojas motorizētās iekārtas, tagad viņš ir atbildīgs par iekārtu ražošanu no sākuma līdz tās iedarbināšanai. Jānis ir kluss bet ļoti asprātīgs, viņa hobijs ir konditoreja. Atšķirībā no manis viņam patīk ekspermentēt un izmēģināt jaunas receptes.

Mani vecāki izšķīrās pirms sāku skolas gaitas, bet tas nav bijis šķērslis manā dzīvē, jo mani uzaudzināja spēcīgas vecmāmiņas. No vecmāmiņām esmu iemācījusies cieņu pret vecākiem cilvēkiem, kā arī cik ģimenes vērtības ir spēcīgas. Mana ģimenes mīļākā tradīcija, ka vakariņās vienmēr visi kopā esam pie vakariņu galda. Pēdējos gadus uzskatu sevi par Rīdzinieci, lai gan esmu uzaugusi Lielvārdē, pilsētā ar stiprām latviešu tradīcijām. Lielāko savu dzīves daļu esmu dzīvojusi pilsētā, bet arī lauku darbi man nav sveši, jo bērnības lielāko daļu pavadīju ģimenes lauku īpašumā kurā darbi nekad nebeidzās. Man patīk atrasties pie dabas, kur ir miers, pastaigājoties vai braucot ar riteni. Ikdienā darbs ir pie datora, kur strādāju vietējā Latvijas uzņēmumā, kurš ir izstrādājis programmu Namu apsaimniekotājiem, lai tie varētu izrakstīt rēķinus saviem klientiem un veidot saziņu atbilstoši mūsdienu prasībām. Mans uzdevums ir palīdzēt namsaimniekiem, kā lietot programmu un atvieglot rēķinu izrakstīšanas procesu.

No 3 bērniem vecāki mani vienīgo nokristīja baznīcā, kad vēl biju zīdainis, tā kā no tā varu atskatīties tikai bildēs. Pēc pamatskolas beigšanas skolas gaitas turpināju Rīgā, kur vienu dienu draudzene uzaicināja uz jauniešu vakaru Akas ielā 13. Pirms 10 gadiem pirmo reizi ienācu Metodistu baznīcā, kuru tagad saucu par savu baznīcu. Nokļuvu Veslija Nometnē, kur 1.reizi pieņēmu Jēzu, tā kā aktīvi turpināju savas gaitas uz jauniešu grupu, vēlāk arī tiku uzrunāta kļūt par Tīņu vadītāju draudzē. Darbojoties ar tīņiem draudzē, Jēzus vienu vakaru uzrunāja manu sirdi kalpot jauniešiem Latvijā, pēc kā arī nāca uzaicinājums kļūt par LAMB jauniešu koordinātori. Šis laiks bija ar izaicinājumiem un lielām svētībām, iegūtā pieredze un kontakti ar Metodistiem starptautiski šo kalpošanu padarīja aizraujošu. Lai gan no šī gada atstāju oficiālo kalpošanu, jauniešu kalpošana vēl jo projām ir manā sirdī un turpināšu tajā iesaistīties.

Šajā komandā nonācu ar vienu zvanu. Man zvanīja Laura un uzaicināja pievienoties komandai, lai izveidotu arī šīs avīzes elektronisko versiju, ko varēsiet atrast LAMB mājas lapas bloga sadaļā. Informācijas apmaiņa ir svarīga, un man ir prieks, ka turpmāk būs metodistu avīze, kurā atrast aktuālāko informāciju un ceru ka tā stiprinās katra lasītāja ticību.